ak kungs cik daudz laiks pagājis, kopš te biju.
Nu ja, mana mazā pele aizņem visu manu laiku. a es nemaz nesūdzos. mana pele man i viss. Mans dargums...

Nu re.
Mēs ar mazo peku beidzot esam mājās no slimnīcas.
Esmu laimīga un neizgulējusies mamma.

Nez, cik daudz esmu palaidusi garām, ieturot piespiedu datorcelibātu?

Soma praktiski sakrāmēta - atliek sagaidīt īsto brīdi, lai dotos ceļā... (he, atcerējos, kā angel_girl rakstīja par somas krāmēšanu :) )

Dies tēs, sargi mūs no gedrognīdas.
Cik var Latvijai rādīt, ka pēc viņa jau kliedz Tvaika ielas palāta...

Tā vien liekas, ka es atkal esmu iemīlējusies...
Viņu sauc Drošsirdīgais sers Zaķis.
Un viņš ir mans zaķis...

Ārā ir tik nenormāli karsts, ka man pat istabā pie vaļēja loga nav ko elpot.
Dies sargi mani no šitāda karstuma.

Šodien dabūju savu jauno pasi.
Jāapmazgā...

esmu beigta un pagalam...

Stulbie vīrieši!
Pat pārtiku nejēdz nopirkt... (makaroni nav pārtika, un tie vienā pakā paredzēti vairāk kā vienai reizei...)

Vienā dienā nopērk tikai vakariņām nepieciešamo, un tad brīnās, kāpēc sieva otrā dienā atkal liek iet uz veikalu. A, kad uz veikalu dodas abi, tad viņš to vien dara, kā sievu velk ātri ārā no turienes, neļaujot nopirkt pārtiku vairāk kā vienai dienai. Beigās sanāk, ka jāmeklē dzīvoklis blakus veikalam, jo ja tev pēkšņi sagribas ēst, lai var aizskriet pakaļ, jo mājās nekā cita, izņemot makaronus un kartupeļus, nebūs.

Visi vīrieši tādi, vai tikai man tāds gadījies?

Viss,pie pacmitās reizes, noriebās.
Tagad atkal Dikinsona laiks.

Jau 5to reizi pēc kārtas klausos W.A.S.P. jauno albumu "Dominator".
Baigi labais.
(starp citu gana netipiski mani mūzikas listei...)

O!
Es sapratu, ka Latvijas izlase tikko iesita golu...
1:0

Man visu dienu nežēlīgi nāk miegs. Nesktoties uz to, ka vakar gulēt aizgāju pirms 12, un tikai pirms pusstundas izlīdu no gultas. Agrāk nevarēju saņemties. Un tagad jūtos kā tāda pusvārīta pele.


Bet jāsaņemas un jāsāk šūt kāda jauka vasarīga štatīte.

Pēdējie kāzu ziedi, kas tiks izmesti, ir vīra šefa dāvātās baltās rozes. DIvas ndēļas stāv vāzē un lapas tikpat zaļas un galviņas tik no sava smaguma mazliet piešķiebušās(tādas viņām bija jau kopš kāzām).
Rīt vai parīt izmetīšu pēdējos 3 pušķus (šdien ārā mest žēl) un tad paliks tikai šīs 5 milzīgās baltās rozes un žūstošais līgavas pušķis uz palodzes.

Runājot vēl par kāzām, vakar satiku senu skolaslaiku draudzeni, šai rīt kāzas ar manu tālaika kaimiņu. Un septembrī gaidāms bebis.
Arvien vairāk saprotu, ka noslēgt laulību arvien vairāk mudina bebis, kamēr nav bebja, tikmēr var dzīvot arī tāpat - nereģistrējot savas atticības n-tos gadus.

Vakar vakarā bija baigā doma uzrakstīt baigi nikno tekstu par vecāka gadagājuma cilvēku izturēšanos tramvajos. Īpaši pret grūtniecēm. Bet biju pārāk nogurusi.
A šodien man vairs negribās par to rakstīt.
Varu pateikt tikai to, ka grūtniece var nesapņot, ka kāda tante (pilnīgi gribas teik, veca kuņa) iedos apsēsties - nopētīs tavu vēderu un sēdēs tālāk. Par vīriešiem vispār nerunāsim. Vienīgās, kas mēdz iedot sēdvietu, ir vecas latviešu tantiņas (tiešām vecas, kuras pašas knapi var nostāvēt kājās ) un jaunas sievietes vcumā ap 20-30 gadiem.
A pārējie nopētīs, visu ceļu nagla lūrēs uz tavu vēderu un nedos apsēstis pat ja tu tur ģībsi nost...

Un tās vecās kuņas atļaujas pukstēt, ka jaunieši viņām vietu nedod. Kuņas tādas! Un ir bijuši pāris gadījumi, ka tādas krievu kuņas pat sāk brēkt pa visu tramvaju, ka es sēžu un viņu nelaižu sēdēt, jo man neesot jau tik liels vēders, lai vajadzētu sēdēt. Neskaitot gadījumus, kad kāda krievu kuņa vēl speciāl uzgrūžas virsū tā, lai ar vēderu es iegrūžos kāda krēsla atzveltnē un sāk taisīt haju, kad pēc šitāda gājiena es viņai iemaucu pa purnu. Stulbās okupantu kuces.

Aš niknums atkal parāva.

EH..
paredzēta burvīga nedēļas nogale.
tikai tas laikavecis.....
nu cerams viņš par mums apžēlosies tāpat kā pagājušajā nedēļas nogalē...
jau tagad jūtu īstu šašliku smaržu un pirts siltumu ar kadiķu slotiņu un medu...

ja manam vīriņam nebūtu jāstrādā šodien, es ieritinātos viņam klēpī un murrrrātu...
nevaru sagaidīt vakaru...

varbūt jāmaina izglītība?

Pieci visatbilstošākie amati/darbības sfēras
72% Inženierzinātnes, vadītājs
69% Augstākā līmeņa vadība
67% Mārketings un reklāma, vadītājs
66% Izglītība/apmācība
66% Informācijas tehnoloģijas, vadītājs

Pieci visneatbilstošākie amati/darbības sfēras
43% Zinātne, pētniecība
43% Telekomunikācijas
40% Jurisprudence
38% Bankas un apdrošināšana
34% Informācijas tehnoloģijas

Vēl tikai gribēju pateikt, ka izdarot vēl pēdējos pirkumus, satiku savu kādreizējo bijušo. Viņš pilnīgi sejā pārvērtās, kad uz viņa jautājumu "kā iet?", atbildēju "super - rīt no rīta precos..."

Vēl tikai 6 stundas... un tad TĀ stundiņa būs klāt...
Šķiet pēdējais pousts kā neprecētai kundzītei...

ak jā, un laikam tikai es esmu spējīga ierakstīt šodien pukstu par rītdienu ar rītdienas datumu...

Un vispār!
Atdodiet, mērgļi, saulīti....

A es šodien dabūju Brother šūjmašīnu....
EH, prieks, kur tu rodies...
Pašai prieks un mute smaida...

nja, kādas tik papildus pēdiņas var iegādāties...ar savu nu jau 10 gadu šūšanas stāžu lielāko daļu no tām pat redzējusi nebiju...

ja tas laptops nebūtu atņirdzies (es jau sen teicu, ka lūznis, ne laptops) un mājā būtu vairlesais nets, es tagad sēdētu ar visu laptopu ārā un sildītos pavasara saulītē...

Nja.
Aizdomājos par savu melno princesi. Eh. Trūkst man viņas. Neesmu redzējusi viņu jau vairāk mēnesi.
Es tikai ceru, ka viņa nāks apakaļ pie manis dzīvot un negribēs pie māsas palikt. Pēc stāstītā, viņa tur tik labi jūtas... Okupējusi māsas gultu. Guļ kā cilvēks - ar galvu uz spilvena un zem segas.
Un būtu taka beidzot laiks vest viņu pie ārsta, lai izņemtu to sasodīto stieni no ķepas. A ta man joprojām ir kiborgkaķis.

Tik ļoti gaidu kad tikšu uz Balviem pie Eviņas.

Šodien sapnī biju savas vecās skolas ēdnīcā. Tur bija ne ta tusiņš, ne ta ēdienu degustācija. Katrā gadījumā nenormāli daudz un dažāda pārtika. Visi ēda. Es ar. Lieki teikt, ka pamodos ar rūcošu vēderu.
Un vēl es sapnī baigi vingroju. Tik neatceros tajā pašā vai citā.

Vēlāk rakņajoties pa netu uzraku mājaslapu, kur ir sapņu tulks. Nu tad joka pēc, papētiju, ko kas nozīmē.

Tātad:
Ēdiens:
garšīgs- nepatīkama dzīve, viesības;
rūgts- mīlestība;
skābs- tenkas, strīdi;
pārsālīts- strīdi;
liess- trūkums;
salds- iemīlēties, salabt ar mīļoto;
auksts- veselība.
Ko nezin to nezin, nejutu sapnī ne garšu, ne smaržu, ne slits vai auksts.

Ēst-vairāk jārūpējas par veselību;
labus ēdienus- pārticība;
sliktus ēdienus- slimība;
redzēt kādu ēdam - tenkas;
gardumus- pamudinājums mīļotajam teikt labus vārdus;
cits apēd paša ēdienu - viegla slimība;
cūkas galu- saslimt;
maizi- bagātība.
Tātad man jārūpējas vairāk par veselību. Un tā kā uz galdiem bija tikai labi ēdieni, kurus es arī ēdu, tad man gaidāma pārticība. Un tākā sapnī bija daudz cilvēku kas ēda, tad par mani tenkos.(ne ta pirmoreiz, ne pēdējo).

Ēstgriba- zīme, ka darbā netiek ieguldīti visi spēki.
O, jā, ēstgriba man bija baigā. Un ar to darbu arī kā naglai uz galvas.

Skola, tajā būt- nepatikšanas
Hmm, bet es biju skolas ēdamzālē, nevis pašā skolā... Tātad neņemam vērā.

Vingrot - būsi spiests kādam paklausīt.
Es vinmēr vakaros esmu spiesta paklausīt. Lai kā negribas, mīļums vakarā ir jāpabaro...

Kopumā ņemot nav tik slikti...