Esmu nikna.3 dienu aplauziens.Sāku justies kā neveiksminiece.Nu ja, man pat ir melns kaķis,kā jau vecmeitai pieklājas. Es jau sāku atmest visas cerības,lai gan vēl vakar domāju savādāk.Ibio. galvenais,ka nav nevienas alternatīvas.Fak!!!
nja, gadās man arī aplauzties ar - vienmērbūšublakusklāt.. īpaši jau vairāk uz draugiem, nekā uz džekiem.. bet, nu, ko tad es - pati pazūdu un tad te čīkstu..
ko tu dirs,bļa. vīiretis pie sāna un vēl pukst kko.un vispār ne jaupar seksu bij runa.es nesūdzos, ka viņs ,an ir vai nav.es sūdzos,ka man ir aplauziens par blakus būšanas sindromu...
tā nelaime jau neslēpjas kaķī.:) tas kaķis tikai tāpat.bez kaķa būt vientuļi.viņa mani vienmēr sagaida(vismaz kads)/ atceros,kādreiz manai bērnības druškai bij kaķis.viņa dzīvoja viena un tas kaķis bij briesmīgs,neaudzināts un es viņu ciest nevarēju un vienmer ieņirdzu,ka viņa ir ka tipiska vecmeita.nu un šķiet,ka man ts atspēlejas,tikai atšķirība tāda,ka es nedzīvoju viena.es dzīvoju ar draugiem.bet tas viss nespēj aizstāt tukšumu.