pēc darbiņa tikšos ar mīļāko cilvēciņu pasaulē.ar manu lielo,balto un blondo draugu.sen nav redzēts.domājams ka šis nemaz nezin par manām 2 strīpiņām.bļe.bet zinu ka viņš mani vienmēr atbalstīs.tieši tapēc es viņu tik ļoti ļoti mīlu...
nezinu.neko virāk ka pārējie.vismaz samīļos gan.nu un kāpec es neko nedarīju tad kad varēju kko darīt lietas labā?kur bij mana glva?vot tagad varu mocīties...divkārtīgi...