Visu rītu ar Peļuku runājam, ka iesim ārā un uz tirgu. Ta kā vakarā man paredzēta sniega kauja, bij doma aiziet arī uz Ziedonīti izlūkos un arī uz slidkalniņu. Protams, viss tiek pārrunāts ar Peli. Šī stāvā sajūsmā. Nu un tad kad beidzot izdauzamies un saģērbjamies, un sīkums jau ierāpies ratos, izrādās, ka esam ieslēgtas! Pavisam! Jo manas atslēgas kāds ir savācis līdzi. Tāpat kā savas. Viss jau būtu labi, jo mums ir 3šā- rezerves atslēga. Bet ir tikai viens Bet. Tā atslēga ir turpat kur pārējās.

Es nezinu, kā tētis atlīdzinās mazajam bērniņam šītos sirdsdēstus. Mazais tik bēdīgi raudāja, ka pilnīgi līdz gribējās raudāt. Domāju gan ka sirsniņa sāp - Mazaums visu nedeļu slimoja un nav bijusi ārā. Un tagad, kad beidzot var iet - nejaukais tēvs ņēm un ieslēdz mūs mājā.

So, rezultātā man ir tukšs ledusskapis, nenokrāsoti mati un raudošs Peļuks.
Jā, un tas varmāka, kas mūs ieslēdza, mājās būs labi ja pēc 2ām stundām.