Es zinu, ko es gribu darīt. Ja es būtu Amerikā, to sākt būtu kā 2 pirkstus apčurāt. Bet es esmu Latvijā. Un man ir ģīmene. (Lai gan šaja lauciņā realizēties ir grūti jebkurā vietā, tomēr ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums (viss pārējais ir tikai laika un darba jautajums), bet šeit tā pieprasījuma, šķiet, nav. Bet varbūt es kļūdos.)
Tagad tikai jāizdomā kā to panākt, ko darīt, lai kaut kas sāktu kustēties. Un kas zin, varbūt arī Amerika nav tik tālu, kā šķiet.

Un visam vienmēr ir alternatīva. Ir arī otra lieta, ko gribu un, galvenais, zinu, ka varu darīt.

Tātad tagad galvenais sapurināties un sākt strādāt.
Un man vajag atbalstu. Ļoti. Jo tiklīdz man pašai liksies, ka viss ko es daru ir priekš kaķiem - man vajadzēs kādu, kas sapļaukās un liks iet tālāk.


Jā, un abas lietas viena otru neizslēdz. Tikai papildina.