Mēs uzcēlām pili starp kāpām un jūru
No čaukstošām putām un smiltīm.
Tai logi un durvis bij vējiem vaļā,
Bet iekšā nez kāpēc - tik silti!
Mēs uzcēlām pili, kas izkust var viļņos,
Bez pzmatiem, mūriem un zvana,
Tai puse no putām bij, puse no smilts,
Tā bij cik dadz tava, tik mana.
No pusītēm saslietu atstājām to
Ar jūru un pasauli plēsties.
Bez pamatiem, mūriem,
Bet iekšā - tik silts!
Kas zin, varbūt noturēsies?