zivs

Skaidrojums Black Robin.
Nu jā, parkour pa sienām, ko arī Eižens apliecināja komentārā (paldies!), redzējis mani klātienē. Tikai toreiz tas bija amfetamīns. Es reāli gāju kā duracell zaķītis. Arī uz redbull man netiek līdzi. Šodien, nedēļu nestaigājis, es knapi vilkos, kaut labā formā. Tas ir reāli smieklīgs skats, kad skrienu. Skriet man nozīmē vnk klibot normāla cilvēka ātrumā, neatpalikt, ne vairāk.

Labvēlīgi dzērājiņi Latvijā ir welcome. Pārtikas veikalā viņiem pašiem bija kāda mise ar čeka pareizu izsišanu. Pieredzējušākā sauca jaunākajai: "Easy, šis ir pastāvīgais. Nāk vnm iedzēris, bet savējais."

Es atvainojos! (savā prātā, un ar izsaukuma zīmi), es pārsvarā esmu skaidrā. Bet nu jā, ja man ir nauda pārtikai, tad es izeju no mājas, reizi nedēļā. Un tad jau arī ir nauda, ko iedzert.

Izgāju no specializētā apreibināšanās veikala Boozie ar acīm vortexā: Wow! Es samaksāju 89 eiro!
Jāsaka gan, ka tur bija arī tabaka un redbull. Visu plānu neatklāšu, tikai paslavēšu sevi, ka es pieņemu alko debesis un elli.
Mani nedēļas sākumā jau gaida darbs; tik atbildīgu kā pēdējā mēnesī neesmu sevi redzējis. Šorīt nespējis nogulēt ilgāk par 6:30, uztaisīju sev dienu, ka visas mammas priecātos. Ap 14:00 jau biju pamatīgi nostrādājies un noslēgumā bijis dušā. Mājās viss ir top notch, izpildīti pat virsplāni.

Jāiet otrreiz ārā, jau pēc pārtikas, soma bija pārbāzta. Vakarā būs plovs ar vistu, bet zivs gaumē.

Bišķi laikam sajaucu. Tagad rēķinu, ka nekāds miega rekords nav pārspēts, bija 39-40h, kas jau reiz ir bijis.
Tikai nesparotu, kāpēc tik ļoti gribēju nomirt. Tas nepienāk tikai divas dienas mēreni padzerot. Un viss it kā zašebis, piektdien sakārtoju linkedin, lielais projekts pabeigts, tuvie pret mani laipni.
You never know – mans stingrs uzskats, ka alko ir durvis uz tumsu. Bet ne jau 2 dienās.

Un apkaunojošā čurāšana biksēs, kas jau pāris gadus nav bijusi. Es vnk nespēju piecelties no grīdas pēc visām tām tabletēm. Rīt būs jākopj māja. Parīt pensija, atkal jāiedzer. Bet nu, pieskatīšu sevi, haha, lai neiebraucu tādā ellē ne par ko. Nav pat kauna, tikai skumji par sevi. Sūkt toreiz urīnu no grīdas, jo neēdot, tur ir tikai spirts, kas man bija jau beidzies. Sit pa galvu, divreiz dzīvē ir mēģināts

44h miega, jau nu ir mans absolūts miega rekords. Daudz šaibu līdzēja. MI pirms miega vislaik meta krīzes tālruņus, es viņu sūtīju d.
Un fanī, ka gribas gulēt vēl. Man ir lielās brīvdienas, nu jau skaidrā. Dzeru kafiju vnk garšas pēc. Jāiet pagulēt vēl.

Es nezinu, kā būtu ar Lauru, full marriage, jo es solītos, ka ģībtu. es tiešām viņai būtu augstākajos un zemākajos punktos. tikai tā var ticēt, ka viņa arī apsolītos

es mirstu. es sūcu čuras no grīdas, nezaudēt alkoholu., es gribu Lauru. bet riju alprozalāmu, stingri. es gribu nomirt, stingri.

ja kas, es dirsu uz ielas, atkal. es biju uzlicis modinātāju uz 17:20, lai paspētu pēc alko uz 18:00 bez stresa. realitātē pamodos, par spīti visiem trokšņiem, 17:45.
un tad es noraidīju visas domas – "Armand skrien! no tā ir atkarīga tava dzīvība". es pat neaizslēdzu durvis, es metos kā Lolas skrējienā. liftā telefonā paskatījos, ir 17:50. jap, sanāks, tikai turpini skriet. es saliku pudeles uz letes, nometu naudu, lūdzoties "ieskatiet, man jāiet dirst". izgāju dirst, pie tuvākā koka. ieskaitīja, dabūju jau pēc 18:00.
pateicos kasierei dziļā pateicībā

kāpēc ar Iokasti bija labi, jo Auns. Laura arī ir Auns. Uguns zīmes. Lauva ir izcilākā no uguns zīmēm, bet tik ļoti sader ar Aunu, vēl ar Strēlnieku (Feita), un Lauvu. Bērnības labākais draugs = Lauva.
Uguns + uguns, ej tu nost, tas ir full blown sprādziens.

Lauva ir reālakais no zīmēm, no visām 12, pārējie ir ok, bet apbrīno Lauvu

kaimiņš Vovka totāli nav vērts. atnāca pie manas mammas, nosēdās uz viņas gultas. mamma, jau ceturtajā dienā teica viņam "tev ir savas mājas. kāpēc tu neej prom?". viņš naidā "ak tāda jūs esat?". viņa, kas pieļāva visas dienas klusējot, esot laipna. es stāvēju istabas durvīs, dzirdēju. man gribējās viņu piekaut, jo really, es tev devu visu savu sirdi, un kas tagad tāda par krievu pasaules hūniju? pisies prom, bija uzreiz "vovka, tev ir jāiet. vairs ne manas mājas"
mammuks bija stiprāks par mani.

untermensch, totāli nīčē. mēsli miskaste. kāpnēs es biju vienīgas kurš viņā saskata cilvēku. vairs nē. degoši putina atkritumi, to be composted. viņu neieredz every single person.
un es mēģināju vēl strādāt. kā viņš mani pameta, izmests no mana dzīvokļa "nu labi, turpini spēlēt savas datorspēles", tas ir par to, ka adobē zīmēju robotiņus. visa pateicība, pēctam kā glābu, pālī glāstīju viņa galvu, viņam apgūlušamies "vova, nomierinies. meibi būs labi".
untermensch.

es jau esmu pieteicis viņam karu, sms, pirms gada. vairs no phone calls, ejam garām tukšas sejas

man ir milzīga Dieva baterija. es arī cibas Iokastei piedevu dekādes, jo ļoti labs draugs, tik kolosāli kopā, kaut zināju, ka mani izsmej. Līdz 2015, kad pasūtīju pie velna mātēm, jo ņirgāšanās par mani sasniedza drūmāko lvl. Tad es pateicu, lai deg suka ellē, vienā telefona sarunā, skaidrā