zivs

Phantom of the Opera. Tas spoks, kas laikam nogāza lustru. Es neatceros. Klausījos, kad man bija ap 20

Par Goldie es nerunāju vispār. Tas būtu tik cheap. Uztvere, līdz kurai man ir gaismas gadi, īsta māksla, dabas dots skaistums, un neīd, ka nav naudiņas, bet aizbrauc uz Sicīliju.
Briesmonis pret Skaistuli we are.

Nu, reāli, mani Cibā spēj redzēt tikai mani cilvēki. Pārējie man nenozīmē neko. Misene laikam ir lielākais cibā. Es mēdzu saukt sevi par cibas ķēniņu, bet tā nav. Ir daudz iespaidīgāki cilvēki par mani, kuri vienkārši nelielās, netrako pālī

Mani aizkustina Black Robin. Viņa spēj mani saskatīt. Es nepielienu, bet pasaule būtu neizturama, ja neviens neredzētu, ka tu mēdz elpot nepiemēroti šai pasaulei

Puslitrs jau sāk darīt savu darbu. Lielīšanās. Man vnk ir paveicies ar skaitļu atmiņu. Ap 18, kad pat mājas telefona līnija ne visiem bija, kur nu vēl kontaktu katalogs, es zināju no galvas 120 telefona numurus, arī parastos, ne tikai savu cilvēku. Grieķijas meitene reiz redzot mani plānojot savu biznesu, teica "tas ir ekomomikas fakultātes 2. kursā līmenī". Un zināms, ka esmu dulburs, man nav nekādu teorētisko zināšanu, vienkārši iespaidīgs prāts.

esmu ļoti pieklājīgs, kaut neticēsiet, jo man vajag, lai izskatos wild. cibā atceros visu savu mežonīgumu, un tas nav bijis maz. bet reālajā attieksmē, es cenšos, lai cilvēki justos labi.

lūk, šorīt bija 2 taksisti. viens, krievs (kas man nav issue), bet auksts darba izpildītājs, un tuvu atstāja mani bezpalīdzīgu, nakts ielas vidū. nekādas pieklājības no manis "tu ko? atstāsi mani šeit?". aiztaisīju durvis, pat nepateicu paldies. prātā bija "pisies prom". otrs, ļoti pieklājīgs. pateicos no sirds.

Pamodos ap 3:30. Ir pilnīgs pižģec. Es mirstu. Mani ilgi nebija jāpierunā skatīties kontā. Palicis precīzi braucienam ar taxi un puslitram 5-os naktī.
Tālāk es kļaņčīšu beibēm, Guntai, Laurai, kaut jau gadiem bija mans likums "nemūžam vairs nekļančī beibēm". Bet ir zero. Gājiens pie Gata iznīcināja ideāli izkopto ikdienu. Es biju laimīgs skaidrā. Bet man nav vairs par ko dzīvot. Es lūgšu un dievošos "es atkal vairs nedzeršu. aizdod 20 eiro. šī bija mana milzīgākā kļūda". es tiešām tam ticu. es biju nenormāli līdzsvarots skaidrā, un pasaule sāka pārvērsties laba. es nenormāli nožēloju, kāds idiots.

Ļoti labi zināju, kas iespējams par datumu bija vakar. Es necēlu galvu pat pārbaudīt. Iespējams, ka 21. Esmu sakopējis klišejas prātā. Kā tu vari neatcerēties beibes dzimšanas dienu? Holivudas filmās par to sievietes ir šokā. Nu, man arī tas nav pieņemams.

Ticiet, es atceros visas. Vienīgi Magloniju neapsveicu, jo nebija lielas tuvības. Laba meitene, bet nebija 100% ķīmijas. Feitu arī vairs nē, jo laikam viņai tagad riebjos.

Vakar pat neiesslēdzu pc, telefonā neieskatījos. Es jutos tā pārmuldējies, ka gribēju pilnīgu klusumu. Dzert lēnān, un tikai gulēt

Nu, iokaste arī izpildījās. Bijām viņa mājās, dzērām. Un viņš steidza skates darbu. Teica, pohuj, es sazīmēšu sūdu, pilnīgi random, un lai viņi iet ieskrities. Es arī dzēris, teicu "nedari tā". To stabili nepieņems, izmetīs tevi no LMA. Kaut kā normāli beidzās. Pabeidza pat maģistru

Es 2003 biju akadēmijas cerība. Es taisīju darbus, ka pat Kristapam Ģelzim aizrāvās elpa. Nākamajos gados strauji nolaidos. Pazaudēju vietu budžetā. Reiz, tādā palī, uz Guntas naudas vnk sapirku lētu stafu, un izliku kā izstādi. 3 spoguļi, pārklāti ar purple lupatu. Mans konteksts pasniedzējiem, knapi turoties kājās, bija. šis darbs ir par to "paskatieties uz sevi". Un grāmatu mākslā, vienkārši sametu grāmatas, kas ir manis veidotas, izdotas, uz grīdas LMA. sadedzinam!
Pasniedzēji bija šokā. Tas vispār nav pieļaujams. atklāta ņirgāšanās.