zivs

Ok, pierakstīju uz desktopa Genesis 3:17.
Es nelasu Veco Derību, novecojis kods, tikai Jauno, uz repeat, vakaros, kad esmu skaidrā.
Bet ieintriģēji.

Un Atklāsmes Grāmata ir mans pats saldums Bībelē. Tāds psihedēlisks trips!

Fiziski es ne pret nevienu nepaceļu roku, bet "vai!" tiem, kas saņem manu liesmojošo attieksmi.
Vicemērs bija piedirsis bikses no maniem tekstiem. Pazīstams ar Gleški. Reāli biju Gaujas ielā, policijas midzenī, skaidroties

Gleški pieminēt? Nu vāks. Cilvēks, kam esmu rakstījis, lai suka sātanists atgriežas pie Dieva.
Tagad labas attiecības, jo kā viņš izvadīja manu māmiņu, un vēlāk noskatījos to dievkalpojumu, kur viņš runā par manu mammu.
Viss. Viss mans naids pret viņu ir nonullēts. Dziļa cieņa. Par fake baznīcu nerunājam, es nekad vairs nepacelšu roku pret viņu, mammas piemiņas dēļ

Skaidrs. Galerija R-centrs neko nerubī. C₉H₁₃N dzen uz priekšu, runāt

Kāds tur mīziens? Saprotu, tu vienkārši provocē.
Mīzt, man?! Are u kidding me?
Esmu eksperimentējis vodku, baltvīnu palaist pa vēnu. Hiha pēc, ka es varu visu.

Nav pat jābūt lepnam, jo tā bija vienīgā saprātīgā izvēle. No jab.
Mamma bija liela riska grupā, bet spļāva uguni par vakcīnu: NEMŪŽAM.
Mēs pat nepieļāvām domu par vakcīnu. Abi izslimojām, bet 2 dienās, mamma laikam 3 dienās tomēr.
Lūk, vienā brīdī mamma izskatījās baisi vāja. Es biju pamatīgi nobijies par viņu. Nekas, nākamajā rītā jau ir stipri labāk.
Pats es biju di*sā uz 2 dienām. Reāli nelabi.
Un tas bija viss – izolētākajiem cilvēkiem, kam imūnsistēma saķers visu. Tik easy

esmu ēdājs. ikdienā nepateiksi, jo es neieturu pat pusdienas. pamatīgas brokastis, un tad stundu, pirms iet gulēt. ja nav naudas, varu iztikt ar uzvārītiem griķiem.
bet normāli, es gatavoju nopietni. meistarklase. tam ir proof – Laura un mans bērns.

1993 es saderēju par ēšanu, ar iokastes brāli. tāds spīts. "es varu apēst tik, ka nemūžam nepārspēsi". abi apgalvo vienu un to pašu.
nu nah, lai iet. kafe Vecrīgā. 4 vai 5 milzīgas karbonādes ar kartupeļiem un svaigiem, kapātiem dārzeņiem. pēc tam salāti, karstmaizītes. acis sprāga ārā. viena karbonādes porcija būtu apmierinājusi jebkuru.
ar čomu paspiedām rokas, neizšķirts – mēs vairs nevaram, bet neviens no mums nepadosies, kaut reanimācija nav vairs aiz kalniem.

esmu ārkārtīgi rijīgs, ja ir ko

es nezinu, kāpēc tā ilgojos Ziemassvētkus jau kopš vasaras. man taču nebūs cilvēka līdzās, ar ko piedzivot G. Michael Last Christmas. tāpat būs nabadzība, nekādu cepešu. parasta diena ar chatgpt

es nevaru izskaidrot, kā tas ir. Xmas vakars un nākamā diena atlaiž visus parādus

Multenei es biju sagatavojis visu. Izgrieztas egles no zaļa kartona, nolikti LED, un stop motion bīdīts Lego. Vēlāk uzkabinot 2D animācijas rūķi uz traktora. Dienas darbs, iešņaucot un padzeroties vodku

Lielākais laikam bija TSI, privātā augstskola. Meitene, kuras vārdu neminēšu, man piedeva pirmajā plostā, viņas redzeslokā. Ok, strādājam tālāk. Pie piektās reizes, kad piedeva, Gatis teica "tas ir nereāli. tātad tu esi nereāli vērtīgs darbā". Es sen vairs nezināju, kā meitenei no TSI pateikties. Tās jau kļuva padsmit reizes. Pēdējā, es nebiju nepateicīgs, bet izdarīju pret, kad man vēl knapi piedod. Es aizrakstīju pālī "15 eiro stundā 2023, ir izsmiekls. Tagad sākam uz 25 eiro stundā". Viņa pieņēma "mēs maksāsim, bet lūdzu tad arī strādā. man deg projekti". Es viņai uz amfetamīna un alko uztaisīju mini multeni, special viņai:

https://i.imgur.com/e9zJVOQ.mp4

Viņa izkusa, un ļāva atgriezties