11.. Jul, 2022 | 04:56

Dzintars man principā pārmeta par nobrauktajām riepām. Ar saviem pirmajiem auto braucu, ka draugi teica, tā ir vemšana, spolēt pie zaļā un likt uz bremzēm pie sarkanā. Kur tu steidzies?
Dzintara iedotajam Fiat es nenodarīju nekādu skādi. jūzeris gan man atdeva Subaru klibojošu. viņam pohui po žizņi. nav vairs mans draugs, jo tā ir attieksme.

Neviens nerubī. G es dabūju mierināt, jau rakstīto. Bija nopirkusi kolosālu Mazdu. Tupējām pēc pārrakstīšanas, lejā, pie aizmugures lampām, pīpējām. Iedomājos un pajautāju "un ja es sadauzītu? čau, tu mani vairs nepazīsti?" stabila, nekavējoša atbilde "nē".

Bļāviens, kā tā Mazda gāja. Gadus lietoju, nekādu sīkāko fail. Sasitu bamberi, gadus vēlāk, spolējot, kārpoties sniegā, līdz izkārpījās un iepisa priedē. Vēl bija suņa notriekšana, atstājot 100 m smirdošas bremzēšanas ceļa sliedes, pēc 150 uz Latgales šosejas. Bija fcuk, neviens nebija priecīgs. Suns viegli apdauzījās, un ātri izskrēja atpakaļ uz ceļa.

Tā patīk lielīties, ka jāatkārto teksts. Tur vispār galvas sagriezās virpuļos, kā uz risku, vnk rāvu roceni, nahui, gar purnu Rīgā braucošiem auto, bļeģ, kā filmās, uz 80, iegriezties statoilā, no otrās joslas. G kliedza, ne no orgasma. Tas bija laikam lielākais fiziskais risks dzīvē.
Ne tuvu nē. 160 pa kailledu, ar nepazīstamu auto. Un stāsti ir vēl un vēl. Vnk negribās atkārtoties.

Tests ar nomas auto. Draugi izkāpa ārā. Ledus, bet normāls, ne bīstams. 185 izvilka Ford Sierra, uz lidostas ceļa. Jutos izspūris

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}