8.. Jul, 2022 | 16:59
Nu jā. Es Tevi cienu, un neapstrīdu. To attaisnojos, jo gribu koriģēt, ka visi ir katrs savā tankā.
Domā, es neesmu?
Ir dullāki tanki, un tālāk nerubīju.
All the lonely people, where do they all come from.
1993 ļoti klausījos The Beatles, un nekaunos par to. Bimini, pirmajā LV karaokes iespējā, uzgāzu uz skatuves Get Back ar svīstošu pieres lakatiņu (kaut dziedāt mani vnm apstādina – tik drausmīgi tas ir), jo man nekad nav bijis brain, ka Ingus Ulmanis pienāca runāt. Protams, mans ego – es piedzimu Rietumi, un skatuve to redzēja. Šovs bija, salīdzinot ar austrumiem. Man bija tikai fun, un laikam labi sapratu savu vietu. Beatles liriku labi iemācījos, bet vairs neatceros. To var noskalot, jo zemapziņa neskaitās in action.
Tas ir gads, kad, urla, braucu pa ietvi, un jebkur, kur var izkārpīties mazais VW Polo. Es braucu tā, ka es izvilktu to džeku ārā, un atsistu pret auto durvju malu. Es neapjēdzu, ko daru.
Jūrmalā pieklājīgi policisti man 5os no rīta aizrādīja, ka pa Jomas ielu ir no no.
Žests policijai. 85% laba pieredze. Latvija NAV policejiska valsts. Tukumā gan bija hujova. Izglābos no semi-prison, jo nedomājot biju pieminējis draugus žurnālistus (fakultātē, bet mentam laikam zobratiņi galvā pagriezās. tikai vēlāk sapratu)
Oh, cool stāsts par ārprātā apsitušos apsargu. Sēdēju uz soliņa, ko pimji tagad nonesuši, un uzbūvējuši suši bāru, uz stūra, pie bijušā Dailes kino. Sēžu tāds, viegli iepisis naktī 150 m no mūsu ar G mājām, un domāju, droga būtu cool, bet laikam ne šodien. Mierīgi smēķēju. Strauji pretējā pusē apstājas kaut kāds aplīmēts auto. Kāpj ārā, nāk nešaubīgā trajektorijā uz mani. Pilnīgi pohui, jo man tikko bija domas par drogu, bet man nav. Atvieglojums. Redzēs, ko grib.
Atbildu uz muļķa jautājumiem, arī nesteidzoties. Neesmu es tik drosmīgs, bet viegls courage potion (c) martcore, un ir pajāt – noskaņojums "nu, un ko".
Bļac, izvelk lukturīti, spīdina acīs, tieši acīs, vai neesmu apsities. Parasts apsargs. Skeneris iedeva man rezultātu. Nelecies, tas džeks, nav saprotams, ko ņēmis. Ja amfetamīnu, tad nekad mūžā vēl nebija paņēmis tik daudz. Ļoti bīstams, liec viņam vnk mierīgi aiziet.
Zvērs arī tā izdarīja. Nodomāju neko, diez kas viņam bija asinīs. Viņš vispār sevi neapzinājās.
Domā, es neesmu?
Ir dullāki tanki, un tālāk nerubīju.
All the lonely people, where do they all come from.
1993 ļoti klausījos The Beatles, un nekaunos par to. Bimini, pirmajā LV karaokes iespējā, uzgāzu uz skatuves Get Back ar svīstošu pieres lakatiņu (kaut dziedāt mani vnm apstādina – tik drausmīgi tas ir), jo man nekad nav bijis brain, ka Ingus Ulmanis pienāca runāt. Protams, mans ego – es piedzimu Rietumi, un skatuve to redzēja. Šovs bija, salīdzinot ar austrumiem. Man bija tikai fun, un laikam labi sapratu savu vietu. Beatles liriku labi iemācījos, bet vairs neatceros. To var noskalot, jo zemapziņa neskaitās in action.
Tas ir gads, kad, urla, braucu pa ietvi, un jebkur, kur var izkārpīties mazais VW Polo. Es braucu tā, ka es izvilktu to džeku ārā, un atsistu pret auto durvju malu. Es neapjēdzu, ko daru.
Jūrmalā pieklājīgi policisti man 5os no rīta aizrādīja, ka pa Jomas ielu ir no no.
Žests policijai. 85% laba pieredze. Latvija NAV policejiska valsts. Tukumā gan bija hujova. Izglābos no semi-prison, jo nedomājot biju pieminējis draugus žurnālistus (fakultātē, bet mentam laikam zobratiņi galvā pagriezās. tikai vēlāk sapratu)
Oh, cool stāsts par ārprātā apsitušos apsargu. Sēdēju uz soliņa, ko pimji tagad nonesuši, un uzbūvējuši suši bāru, uz stūra, pie bijušā Dailes kino. Sēžu tāds, viegli iepisis naktī 150 m no mūsu ar G mājām, un domāju, droga būtu cool, bet laikam ne šodien. Mierīgi smēķēju. Strauji pretējā pusē apstājas kaut kāds aplīmēts auto. Kāpj ārā, nāk nešaubīgā trajektorijā uz mani. Pilnīgi pohui, jo man tikko bija domas par drogu, bet man nav. Atvieglojums. Redzēs, ko grib.
Atbildu uz muļķa jautājumiem, arī nesteidzoties. Neesmu es tik drosmīgs, bet viegls courage potion (c) martcore, un ir pajāt – noskaņojums "nu, un ko".
Bļac, izvelk lukturīti, spīdina acīs, tieši acīs, vai neesmu apsities. Parasts apsargs. Skeneris iedeva man rezultātu. Nelecies, tas džeks, nav saprotams, ko ņēmis. Ja amfetamīnu, tad nekad mūžā vēl nebija paņēmis tik daudz. Ļoti bīstams, liec viņam vnk mierīgi aiziet.
Zvērs arī tā izdarīja. Nodomāju neko, diez kas viņam bija asinīs. Viņš vispār sevi neapzinājās.