8.. Jul, 2022 | 11:47
Kā mamma bija šokā, kad es, jau nolaistu asti atgriezos Rīgā, vilcienā atzinies.
Cik atceros, es bezspēkā vārtījos dīvānā, un istabā bija ledus, viss bija sasalis. Sniega Karaliene. Ticu, viņa nesaprata ko darīt. "mans dēls ir zaglis" – pie sevis skaļi vārdos domāja.
Atgājām nedēļas laikā.
"manā veikalā strādā zaglis", ir nākamais pieķeršanā. Laikam jau stāstīts, ka pastrādāju autoveikalā, pirms visiem SIA, un ņēmu pasūtītās detaļas uz sevi, un pelnīju autoveikala vietā. Ātri apgriezieni, par to es nešaubos. Domāju gan, ļoti lēni. Man sarunā nekad nav ko atbilstošu pateikt, ja mani nenoved līdz extreme (tad rūķi sāk runāt). Es tikai pēc dienas saprotu, kā būtu kontekstā. Small talk neskaitās.
3x rimi apsargu telpās. Vienreiz tik tupi, ka pālī pat nepaskatījos, ka esmu sabāzis kabatās pīkstošas lietas. Bija nauda, samaksāju par nozagto, un pis nah, neinteresē tu mūs.
Mani uzmundrināja, ka 3x piefiksēta zagšana ir TIKAI 250 LS administratīvais sods. Tik easy, bet drīz pēc tam, man vnk pārgāja kleptomānija. Nelikās vairs good un fun.
Smejos sevī, kad redzu reizēm citus, bāžam kabatās lielveikalos.
Cibas jūzeri jau nedrīkst minēt, bet tas ir psc kādā nekaunībā viņš spēra, kaut vai izmest pēc tam ārā. Lūk, to es nesaprotu. Saprotu, saprotu – kā es dzirnavenes Lido vienkārši uzkāpu uz krēsla, novēlu dekorācijas miltu maisu no plaukta, un iznesu ārā. Pēctam G izmeta, jo apriebās turēt bagāžniekā. Kur tādu sūdu likt. Apēdām, ar jūzeri, ecstasy, un bija pofig peacā kaut ko easy paņemt veikalā, ir tik laiski un vienkārši. Man neko īsti nevajadzēja. Taču, jūzeris iznesa ziemas jaku unītī, un Narvītī vnk kaudzi ar fig zin kam vajadzīgiem žurnāliem.
Kāpām arī pāri botāniskā dārza žogam, ar to pašu ecstasy, jau sen pēc dārza darba laika beigām. Neatceros, kā bija tur, bet botāniskais dārzs ieper arī bez ecstasy. Varētu būt, ka bija wonderland, bet atmiņa to fragmentu ir totāli noslēpusi. Varbūt gribēju aizmirst to jūzera gājienu, kas reāli iepisa arī man, vienlaicīgi ar nevainīga cilvēka auto spoguli.
Tikai, jūzeri, reizēm tu lasi leitestus – nafig bija uz mīlestības ripas sist pa auto spoguli, garām braucošai naistei. Arī tad, pilnīgi šokā, jautāju, bet sapratu, ka jēgas jautājumam nav, un jāpiever acis uz to sūdu, lai nebojātu ballīti. Brutāli. Ceru, viņš ir mainījies. 2015, man vairs nebija spēka pievērt acis, kad pagrieza "nazi" manā virzienā. Tas ir ilggadējais draugs, bijušais kopdzērājs, no kā atteicos 2015. Visu cieņu, anyway. Tiešām vēlos, lai Tev viss kārtībā.
Cik atceros, es bezspēkā vārtījos dīvānā, un istabā bija ledus, viss bija sasalis. Sniega Karaliene. Ticu, viņa nesaprata ko darīt. "mans dēls ir zaglis" – pie sevis skaļi vārdos domāja.
Atgājām nedēļas laikā.
"manā veikalā strādā zaglis", ir nākamais pieķeršanā. Laikam jau stāstīts, ka pastrādāju autoveikalā, pirms visiem SIA, un ņēmu pasūtītās detaļas uz sevi, un pelnīju autoveikala vietā. Ātri apgriezieni, par to es nešaubos. Domāju gan, ļoti lēni. Man sarunā nekad nav ko atbilstošu pateikt, ja mani nenoved līdz extreme (tad rūķi sāk runāt). Es tikai pēc dienas saprotu, kā būtu kontekstā. Small talk neskaitās.
3x rimi apsargu telpās. Vienreiz tik tupi, ka pālī pat nepaskatījos, ka esmu sabāzis kabatās pīkstošas lietas. Bija nauda, samaksāju par nozagto, un pis nah, neinteresē tu mūs.
Mani uzmundrināja, ka 3x piefiksēta zagšana ir TIKAI 250 LS administratīvais sods. Tik easy, bet drīz pēc tam, man vnk pārgāja kleptomānija. Nelikās vairs good un fun.
Smejos sevī, kad redzu reizēm citus, bāžam kabatās lielveikalos.
Cibas jūzeri jau nedrīkst minēt, bet tas ir psc kādā nekaunībā viņš spēra, kaut vai izmest pēc tam ārā. Lūk, to es nesaprotu. Saprotu, saprotu – kā es dzirnavenes Lido vienkārši uzkāpu uz krēsla, novēlu dekorācijas miltu maisu no plaukta, un iznesu ārā. Pēctam G izmeta, jo apriebās turēt bagāžniekā. Kur tādu sūdu likt. Apēdām, ar jūzeri, ecstasy, un bija pofig peacā kaut ko easy paņemt veikalā, ir tik laiski un vienkārši. Man neko īsti nevajadzēja. Taču, jūzeris iznesa ziemas jaku unītī, un Narvītī vnk kaudzi ar fig zin kam vajadzīgiem žurnāliem.
Kāpām arī pāri botāniskā dārza žogam, ar to pašu ecstasy, jau sen pēc dārza darba laika beigām. Neatceros, kā bija tur, bet botāniskais dārzs ieper arī bez ecstasy. Varētu būt, ka bija wonderland, bet atmiņa to fragmentu ir totāli noslēpusi. Varbūt gribēju aizmirst to jūzera gājienu, kas reāli iepisa arī man, vienlaicīgi ar nevainīga cilvēka auto spoguli.
Tikai, jūzeri, reizēm tu lasi leitestus – nafig bija uz mīlestības ripas sist pa auto spoguli, garām braucošai naistei. Arī tad, pilnīgi šokā, jautāju, bet sapratu, ka jēgas jautājumam nav, un jāpiever acis uz to sūdu, lai nebojātu ballīti. Brutāli. Ceru, viņš ir mainījies. 2015, man vairs nebija spēka pievērt acis, kad pagrieza "nazi" manā virzienā. Tas ir ilggadējais draugs, bijušais kopdzērājs, no kā atteicos 2015. Visu cieņu, anyway. Tiešām vēlos, lai Tev viss kārtībā.