zivs -

Esmu tādā hype, un pateicīgs par savu dzīvi, jo viss šeit rakstītais nav vnk ticams. Es apjēdzu (pagātnes formā), tobrīd, jau pēc 2000 (kudī agrāk, kādā 1997, kad elpoju ar G, jau divus gadus kopā, un mērkaķis vienalga turēju distanci. satikāmies gan 1994, bet tikai pisāmies stundām, un gājām picas ēst pēc tam, naktī), ka notiek neticami, bet nezināju, ka dzīve notiek TIK cool. Meibi viss ir fake, un esmu datorspēlē, kur man viss ir foken.

BĻAĢ, kā nebūt pateicīgam Dievam?

Varbūt tāpēc man tā vajag cibu, ka bez teksta es neapjēgtu, cik ļoti ļoti ir, un ikdienā jau gadus domāju, cik zemu, un acis ir truli tukšas. Tikai mīlestības ir tās iedegušas uz to laiku.