8.. Jul, 2022 | 00:07

Patīk apavi, tāpat kā peles. Reiz, par G naudu nopirku, ko, protams, tā arī neatdevu, uz atlaidēm coolākos Nike, augstos vissezonu zābaciņus. Viens snobiski noskaņots draudziņš pat pamanīja, jo par Nike liecināja tikai perforēti logo caurumiņi sānos, un nokomentēja, jo kopā iedzerot, minēju, ka nau naudas vispār.
Nekad negribu reklamēt to, par ko maksāju (nu labi, G). Arī Apple MacBook Pro, ko štukoju kā nopirkt, grasoties pirms diviem gadiem uzmest mammu, un braukt strādāt no NL, dzīvot ar L, noteikti aizlīmētu spīdošo sūdu uz vāka.

Nike augstie zābaciņi bija ilgu laiku tik cool, ka karstā vasarā, jau prom no G, iemīlējies vienā cibiņā, kuru nekad neesmu šeit pieminējis, un tā ir pateicība, nevazāt pa internetiem attiecības, ko diemžēl esmu darījis at full, zābaciņi nenovilkti, kuro dienu, vispār nekarsēja pēdas. Pamodos ar kājām uz galda, un sajutu, cik fāk viņi ir kruti – kājas atpūšas. Kaut kad izjuka, meibi nē, neatceros, kā nozuda, bet ilgi bija labi un superkomfortabli.

Tas bija tajā laikā, kad Gatis, lāča izmēra cilvēks, pieļāva, ka pālī lauzu durvis ārā un ar saviem vājiem sitieniem viņam uzbruku, lai laiž ārā, braukt pie beibes. Viņš mani noliktu ar vienu pļauku, bet izlika tikai pagulēt siltumnīcā. Jau biju tik nost, ka vnk aizmigu, turpat siltumnīcā, izsniegtajā siltajā kombinezonā. Tā ir tā pati reize, par ko reiz jau rakstīju.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}