25.. Jun, 2022 | 07:35
Darāmais mierīgi kustās.
Jau vakar priecājos, ka Ukraina un Moldova ir akceptētas kā ES kandidātvalstis, un UA ir saņēmušas ieroču sūtījumu. Krievija arvien vairāk paliek bez, un dēļ tā sāk bremzēt. Šodien lasu, ka ASV iegrūdīs vēl 450m UA bruņojumā.
Laiski, pīppauzē apcerēju savus maznodrošinātā sapņus. Garīgā attieksme ir palaista pašplūsmā, sapņoju materiāli. Vēders, kā izkārusies basketbolbumba, no tupēšanas vienā punktā. Pat ar velo slinkums izbraukt, diespas, kaut kur garlaicīgi staigāt. So low. Dzīvoju tikai darbā, bet vismaz tur labi sanāk. Tā nu pīpējot iedomājos, ka (ne pat pamainīt vidi, paelpot brīvu gaisu) gribētu šopingā uz kādu rietumu galvaspilsētu, sapirkt sev elegantas štātītes. Ja pats es gadiem vairs neairēju izvēlēties glītu outfitu, tad rietumos pāķu stilu nemaz nevarētu ievākt. Bump bija L, kas mani rebrendoja. Tā arī nekas nav mainījies 2 gadus. Jauns, esmu domājis par vecajiem cilvēkiem, kas stilistikā nofiksējušies kaut kādā noteiktā vecumā, kad vairs neprot/negrib neko mainīt savā izskatā. Garīgi esmu noguris attīstīties, to jau minēju, un tāpēc iedomājos par štātītēm. Tas ēd ik dienas, jo kā atlauzt sevi atpakaļ dzīvot, kad esmu aizgājis meinstrīmā un vnk eksistēju, no idea. Garīgi nekustēties, ir mirt ik brīdi, jau esmu teicis.
Štātītes un HQ austiņas, ibio.
UPD. Nepatīkami to atzīt, bet ķermenis ar garu ir tik ļoti saistīti, un labi redzams man, ka jo vairāk tupu kā istabas augs, jo zemāk top mans gars. Nepatīkami tāpēc, ka tad ir jāvelta laiks, un jāiet ārā, foken skābā vidē, kur negribās pat degunu bāzt. It kā risinājums ir redzams, bet slinks, suka.
Jau vakar priecājos, ka Ukraina un Moldova ir akceptētas kā ES kandidātvalstis, un UA ir saņēmušas ieroču sūtījumu. Krievija arvien vairāk paliek bez, un dēļ tā sāk bremzēt. Šodien lasu, ka ASV iegrūdīs vēl 450m UA bruņojumā.
Laiski, pīppauzē apcerēju savus maznodrošinātā sapņus. Garīgā attieksme ir palaista pašplūsmā, sapņoju materiāli. Vēders, kā izkārusies basketbolbumba, no tupēšanas vienā punktā. Pat ar velo slinkums izbraukt, diespas, kaut kur garlaicīgi staigāt. So low. Dzīvoju tikai darbā, bet vismaz tur labi sanāk. Tā nu pīpējot iedomājos, ka (ne pat pamainīt vidi, paelpot brīvu gaisu) gribētu šopingā uz kādu rietumu galvaspilsētu, sapirkt sev elegantas štātītes. Ja pats es gadiem vairs neairēju izvēlēties glītu outfitu, tad rietumos pāķu stilu nemaz nevarētu ievākt. Bump bija L, kas mani rebrendoja. Tā arī nekas nav mainījies 2 gadus. Jauns, esmu domājis par vecajiem cilvēkiem, kas stilistikā nofiksējušies kaut kādā noteiktā vecumā, kad vairs neprot/negrib neko mainīt savā izskatā. Garīgi esmu noguris attīstīties, to jau minēju, un tāpēc iedomājos par štātītēm. Tas ēd ik dienas, jo kā atlauzt sevi atpakaļ dzīvot, kad esmu aizgājis meinstrīmā un vnk eksistēju, no idea. Garīgi nekustēties, ir mirt ik brīdi, jau esmu teicis.
Štātītes un HQ austiņas, ibio.
UPD. Nepatīkami to atzīt, bet ķermenis ar garu ir tik ļoti saistīti, un labi redzams man, ka jo vairāk tupu kā istabas augs, jo zemāk top mans gars. Nepatīkami tāpēc, ka tad ir jāvelta laiks, un jāiet ārā, foken skābā vidē, kur negribās pat degunu bāzt. It kā risinājums ir redzams, bet slinks, suka.