18.. Jun, 2022 | 05:35

Vovka stabili laikam sēž. Nav redzēts barojam putnus. Atstāja mantojumu. Bļeģ kurš kuram iepisīs – vai man, ka sirds žēlastībā, gribēju vismaz kā viņu mierināt, un barot putnus. Vai pateikt, ej nahui. Nu un kas, ka tevi iesēdināja par neko. Pisies dirst. Tev ir sava pasaule, cita josla.
Tik nenormāli, nenormāli cita josla. Piedzimt ar pizģec nabassaitē, un visu dzīvot tā. Nē, es ar tevi neesmu.

Vovkam šobrīd palīdzētu labas domas. Tas ir viss, ko par viņu atceroties.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}