11.. Jun, 2022 | 07:32
Zinu, ka video, neviens never vaļā. Es arī, izņemt IRL draugam, reizēm, kad sakrīt garīgais.
Te var redzēt Alanis Morissette, un ne tikai šeit, par kādu "gribu es tādu sevi" runāju.
https://www.youtube.com/watch?v=Y1RP0hX
__Tas ir kārtējs narcisms. Es pavērsu uz sevi to, ko gribēju sastapt. Man ne tuvu nebūtu, ko dot apmaiņā (es nerunāju par slavenību, mūziķi, bet Alanis, kā cilvēku), kaut n-gadus vnk gaidot, likās, tas ir nesastopams cilvēks, kas spētu tāpat raidīt un saņemt. Trula sapņošana. Vnk gaidīju brīnumu – WiFi ar līdzīgiem GHz, parādamies tīklā.
Viss kārtībā, biju neaptēsts (ou, pagātnes formā, really?). Pat vairs nevaru izsekot domu pavedienam. Esmu neaptēsts tādai frekvencei jau uzbūvēts. Tas ok, beibi. Chill.
____Argumentēju. Var izdziedēt uzslāņojumus. Mīlestība spīd cauri visam, arī ja tobrīd biju stulbs. Bet tad bija jābūt neticamam rūterim, lai tā laika Armandu sakonektētu.
Tas nenotiek. Katrs ir savā frekvencē, savā laikā. Vnk gaušanās. L sanāk, aizmirsta? Pag? Ā, tu vnk vairs nedzīvo, tikai būvē cigaretes, un saraksts ar ko vēl, kas nav ne vielas, ne dzīve.
Tik stulbs nevarēja satikt nevienu. Man vnk paveicās, ka man posmu bija labi draugi. Stingri par vēlu. Kad jau biju gadiem apmāti sekojis K., kā nenotikušam tēvam. K., kuram bija svarīgi būt līmenī. Ne tas atver sirdi. Džeks joprojām līmenī, un sauc mani par draugu epastos. Viņam ārēji viss ir, visu mūziku klausījies. Daudz, ļoti, ļoti, daudz kopā piedzīvots. Es zinu kāpēc man iesprūdis kamols rīklē. Es atšķirībā, no viņa stilīgās drogu izmēģināšanas, tajās iebraucu, un nevaru vairs patiesību atredzēt. Tikai tad es satiku emocionāli inteliģentus draugus, un sāku dzert no citas, gudrākas upes. Viņi tura savu dzīvi, cik dzirdēts, kārtībā. Redaktori, mūziķi, kopīraiteri, visu nav jāuzskaita. Neviens nevāļājas joprojām neizmazgātā istabā. Normāli ņēmām drogu manā valdženes pritonā, kas būtībā bija klubs. Gājām dejot uz Casablancu, wherever we like, vienkārši staigāt, priecājāmies, satikāmies, gājām uz koncertiem, fočējām, braucām uz LT, darījām visu visu, ko ir ok darīt, ja cilvēki priecājas viens par otru, arī athodos skatījāmies katrs savā sienā. Reiz pārnācis mājās, sastapu nepazīstamus cilvēkus, kas bilisinājās. Aha, sapratu – viss peace, es te dzīvoju. Drīz vien pajuka. Labie, gudrie, sirsnīgie draugi, kas mani ļoti cienīja, sākumā izturējās kā pret rockstāru, izklīda ar laiku, kad mana dzeršana bija jau G kontrolēta, kura pat padzīvoja valdženē, un samierinājās, ka beibe (nekad nekniebta) ir puspārī, jo valdžene sekoja čiera bēgšanas kampaņai, un G vairs neskaitījās pāris, pārvērtās brutālā alkoholismā (vēl ne tuvu 2007-2008, 2011, un 2021-2022). Nevienam negribās noiet līdzi neglabjamā pakaļā.
hm, smalki – man meitenes laikam tāpēc arī lipa klāt, ka no viņām kautrējos, bet saņēmos drosmi. G bija sākusi palikt pie manis, un tobrīd gulēja, kad no rīta, iebrāzos mājās ar divām māsām paņemt naudu, lai ņemtu ecstasy. viena no māsām – skaista kinokritiķe, skatījās uz to kā uz afēru, jo tā nedara, bet ok. Vēlāk G un sasodīti feikais draugs K, mūs sastapa Kongresparkā, visus trīs kopā satinušos metros tirgojamā polietilēna plēvē, ko apglaudījām un nopirkām centrāltirgū. Medicīnas muzejā mums lika atstāt plēvi garderobē. Es jau samierinājos, bet māsas bija caur smiekliem kareivīgas, un nolēma čakarēt kundzīti, kurai jau apakšžoklis raustās no wrong input.
Balllīti pārtrauca G, satikusi mūs pēc Medicīnas muzeja, parkā, atkal čupiņā sarullētus plēvē, jo izrādās, laikam uzskatīja, ka pāris tā kā atsācies, kad padzīvoja pie manis. Visi went sad. Jau ripas beigās tā situācija, ka esam priecīgi, un viens ļoti skumjš un jūtās uzmests, novilka kā ar slapju zivi gar vaigu.
Te var redzēt Alanis Morissette, un ne tikai šeit, par kādu "gribu es tādu sevi" runāju.
https://www.youtube.com/watch?v=Y1RP0hX
__Tas ir kārtējs narcisms. Es pavērsu uz sevi to, ko gribēju sastapt. Man ne tuvu nebūtu, ko dot apmaiņā (es nerunāju par slavenību, mūziķi, bet Alanis, kā cilvēku), kaut n-gadus vnk gaidot, likās, tas ir nesastopams cilvēks, kas spētu tāpat raidīt un saņemt. Trula sapņošana. Vnk gaidīju brīnumu – WiFi ar līdzīgiem GHz, parādamies tīklā.
Viss kārtībā, biju neaptēsts (ou, pagātnes formā, really?). Pat vairs nevaru izsekot domu pavedienam. Esmu neaptēsts tādai frekvencei jau uzbūvēts. Tas ok, beibi. Chill.
____Argumentēju. Var izdziedēt uzslāņojumus. Mīlestība spīd cauri visam, arī ja tobrīd biju stulbs. Bet tad bija jābūt neticamam rūterim, lai tā laika Armandu sakonektētu.
Tas nenotiek. Katrs ir savā frekvencē, savā laikā. Vnk gaušanās. L sanāk, aizmirsta? Pag? Ā, tu vnk vairs nedzīvo, tikai būvē cigaretes, un saraksts ar ko vēl, kas nav ne vielas, ne dzīve.
Tik stulbs nevarēja satikt nevienu. Man vnk paveicās, ka man posmu bija labi draugi. Stingri par vēlu. Kad jau biju gadiem apmāti sekojis K., kā nenotikušam tēvam. K., kuram bija svarīgi būt līmenī. Ne tas atver sirdi. Džeks joprojām līmenī, un sauc mani par draugu epastos. Viņam ārēji viss ir, visu mūziku klausījies. Daudz, ļoti, ļoti, daudz kopā piedzīvots. Es zinu kāpēc man iesprūdis kamols rīklē. Es atšķirībā, no viņa stilīgās drogu izmēģināšanas, tajās iebraucu, un nevaru vairs patiesību atredzēt. Tikai tad es satiku emocionāli inteliģentus draugus, un sāku dzert no citas, gudrākas upes. Viņi tura savu dzīvi, cik dzirdēts, kārtībā. Redaktori, mūziķi, kopīraiteri, visu nav jāuzskaita. Neviens nevāļājas joprojām neizmazgātā istabā. Normāli ņēmām drogu manā valdženes pritonā, kas būtībā bija klubs. Gājām dejot uz Casablancu, wherever we like, vienkārši staigāt, priecājāmies, satikāmies, gājām uz koncertiem, fočējām, braucām uz LT, darījām visu visu, ko ir ok darīt, ja cilvēki priecājas viens par otru, arī athodos skatījāmies katrs savā sienā. Reiz pārnācis mājās, sastapu nepazīstamus cilvēkus, kas bilisinājās. Aha, sapratu – viss peace, es te dzīvoju. Drīz vien pajuka. Labie, gudrie, sirsnīgie draugi, kas mani ļoti cienīja, sākumā izturējās kā pret rockstāru, izklīda ar laiku, kad mana dzeršana bija jau G kontrolēta, kura pat padzīvoja valdženē, un samierinājās, ka beibe (nekad nekniebta) ir puspārī, jo valdžene sekoja čiera bēgšanas kampaņai, un G vairs neskaitījās pāris, pārvērtās brutālā alkoholismā (vēl ne tuvu 2007-2008, 2011, un 2021-2022). Nevienam negribās noiet līdzi neglabjamā pakaļā.
hm, smalki – man meitenes laikam tāpēc arī lipa klāt, ka no viņām kautrējos, bet saņēmos drosmi. G bija sākusi palikt pie manis, un tobrīd gulēja, kad no rīta, iebrāzos mājās ar divām māsām paņemt naudu, lai ņemtu ecstasy. viena no māsām – skaista kinokritiķe, skatījās uz to kā uz afēru, jo tā nedara, bet ok. Vēlāk G un sasodīti feikais draugs K, mūs sastapa Kongresparkā, visus trīs kopā satinušos metros tirgojamā polietilēna plēvē, ko apglaudījām un nopirkām centrāltirgū. Medicīnas muzejā mums lika atstāt plēvi garderobē. Es jau samierinājos, bet māsas bija caur smiekliem kareivīgas, un nolēma čakarēt kundzīti, kurai jau apakšžoklis raustās no wrong input.
Balllīti pārtrauca G, satikusi mūs pēc Medicīnas muzeja, parkā, atkal čupiņā sarullētus plēvē, jo izrādās, laikam uzskatīja, ka pāris tā kā atsācies, kad padzīvoja pie manis. Visi went sad. Jau ripas beigās tā situācija, ka esam priecīgi, un viens ļoti skumjš un jūtās uzmests, novilka kā ar slapju zivi gar vaigu.