10.. Jun, 2022 | 23:43
Ne īsti zinu, kurš no viņiem, kurā brīdī runā. Varbūt šobrīd tā ir piesauktā vista, bet, vismaz, tas, kurš atliek darba uzsākšanu.
Pārcilāju, pīpējot, veco, jo jaunais ir pikseļu ķīselis, kurā nav ko redzēt, un..
Sapratu vismaz motīvu, kāpēc pat neiedziļinājos plakāta DON'T THINK vēstījumā.
wysiwyg. if you see.
Tas nenostrādās tā, ka cilvēki tāpēc pavilksies nedomāt, bet mesidži noseivojas. Esot jaunkareivis, bieži saskatīju ar markeri apvilktu mesidžu, kam daudzi nepievērsa uzmanību.
Dažādus, un visvairāk uzvilka tie mesidži, kurus cilvēki apēd, neredzot, ka tajā ir tārpi, vienalga, ka aprakstā tas ir svaigs burgeris.
Viens komisks mesidžs tajā laikā bija Latvijas Balzama akcija "Dzer un brauc", kurā balva bija BMW. Ideja smieklīga arī man šķita, bet kā novēroju, tad erroru tur nesaskatīja. Tieša pamudinājuma nav, jo tas ir joks, vārdu spēle. Ir daudz konkrētākas ideju ieskaldīšanas galvā ar extraboldu. Nepaturu prātā, bet atceros, ka esmu redzējis tik medaini iesaiņotus, kustīgus burgerus, ka mirdzošām acīm, cilvēks nonāk reanimācijā, vai vismaz uz dienu tupus pie poda.
Atcerējos vienu. Dodu mammai telefonu svētdienās skatīties Prieka Vēsti, un pa daļai dzirdu tur notiekošo. Tie ir pietiekami tārpaini burgeri, pilni ar neirolingvistisko programmēšanu.
Doubtfully, tas ir slikti. Kādam labāk pamocīties ar vēdergraizēm, bet uz brīdi būt paēdušam. Ko gan es zinu. Cilvēki, kas tur iet, nav tas pats, kas organizatoru mērķis. Un, tiešām, ko gan es zinu, bet es redzu tur tārpainus burgerus izsniedzam. Esmu jau teicis, ka man redze pasliktinās.
_vēl negrib strādāt_
Pirms sintētikām, es biju jau iekustinājis prātu ar zaļumiem, un tas negrieza maizi kā ar nazi, bet mierīgi lauza.
Tolaik, sācis interesēties par psiholoģiju, brīvdienās vilkdams pa kāsim, izvērtēju, ka Prieka Vēsts ir man nepieņemams bizness, bet nebūt arī nav negodīgs. Ja cilvēks nav kapacitātē meklēt ceļu, un varbūt tas IR viņa ceļš, un Dievs par naudu nav neviena darīšana, ja pats nevar piedāvāt "roku", kad kāds apjucis un maldās.
Toties sintētika, laika posmu vēlāk, izvilka mačeti.
Iegāju ar mammu, nezinu kādā vajadzībā, varbūt vnk aizvedu ar auto, jaunbūvētajā PV angārā. Otrā, vai trešā diena nomodā. Eju gar paziņojumu dēli vestibilā, un apcērtos. Skatos divreiz. Nē, man tikai norēgojās. [..]..666. kabinetā. G arī bija ar mums, un, kā sieviete, būdams kosmoss, mierīgi apstiprināja, neskatoties uz manu sintētisko stāvokli, ka ticami, ka es redzēju pareizi.
Pārcilāju, pīpējot, veco, jo jaunais ir pikseļu ķīselis, kurā nav ko redzēt, un..
Sapratu vismaz motīvu, kāpēc pat neiedziļinājos plakāta DON'T THINK vēstījumā.
wysiwyg. if you see.
Tas nenostrādās tā, ka cilvēki tāpēc pavilksies nedomāt, bet mesidži noseivojas. Esot jaunkareivis, bieži saskatīju ar markeri apvilktu mesidžu, kam daudzi nepievērsa uzmanību.
Dažādus, un visvairāk uzvilka tie mesidži, kurus cilvēki apēd, neredzot, ka tajā ir tārpi, vienalga, ka aprakstā tas ir svaigs burgeris.
Viens komisks mesidžs tajā laikā bija Latvijas Balzama akcija "Dzer un brauc", kurā balva bija BMW. Ideja smieklīga arī man šķita, bet kā novēroju, tad erroru tur nesaskatīja. Tieša pamudinājuma nav, jo tas ir joks, vārdu spēle. Ir daudz konkrētākas ideju ieskaldīšanas galvā ar extraboldu. Nepaturu prātā, bet atceros, ka esmu redzējis tik medaini iesaiņotus, kustīgus burgerus, ka mirdzošām acīm, cilvēks nonāk reanimācijā, vai vismaz uz dienu tupus pie poda.
Atcerējos vienu. Dodu mammai telefonu svētdienās skatīties Prieka Vēsti, un pa daļai dzirdu tur notiekošo. Tie ir pietiekami tārpaini burgeri, pilni ar neirolingvistisko programmēšanu.
Doubtfully, tas ir slikti. Kādam labāk pamocīties ar vēdergraizēm, bet uz brīdi būt paēdušam. Ko gan es zinu. Cilvēki, kas tur iet, nav tas pats, kas organizatoru mērķis. Un, tiešām, ko gan es zinu, bet es redzu tur tārpainus burgerus izsniedzam. Esmu jau teicis, ka man redze pasliktinās.
_vēl negrib strādāt_
Pirms sintētikām, es biju jau iekustinājis prātu ar zaļumiem, un tas negrieza maizi kā ar nazi, bet mierīgi lauza.
Tolaik, sācis interesēties par psiholoģiju, brīvdienās vilkdams pa kāsim, izvērtēju, ka Prieka Vēsts ir man nepieņemams bizness, bet nebūt arī nav negodīgs. Ja cilvēks nav kapacitātē meklēt ceļu, un varbūt tas IR viņa ceļš, un Dievs par naudu nav neviena darīšana, ja pats nevar piedāvāt "roku", kad kāds apjucis un maldās.
Toties sintētika, laika posmu vēlāk, izvilka mačeti.
Iegāju ar mammu, nezinu kādā vajadzībā, varbūt vnk aizvedu ar auto, jaunbūvētajā PV angārā. Otrā, vai trešā diena nomodā. Eju gar paziņojumu dēli vestibilā, un apcērtos. Skatos divreiz. Nē, man tikai norēgojās. [..]..666. kabinetā. G arī bija ar mums, un, kā sieviete, būdams kosmoss, mierīgi apstiprināja, neskatoties uz manu sintētisko stāvokli, ka ticami, ka es redzēju pareizi.