3.. Jun, 2022 | 07:04

Vai man vajag dārglietu rotas? Vislaik riebās.
Bērnam gan patīk dimanti. Draugs, juvelieris mierīgi noteica, ka mazi dimantiņi nemaksājot pasaules naudu.

Anyway, es sākšu rotāties, kad būšu jau ļoti vecs. Izkļūt no nebeidzamās mīnusu elles, tad iegrūst ciešami pajaunu mašinu zobos, un tad tikai, beibi, tad tikai. Sākšu ar kniedi sejā. Kniede neko nemaksā, bet principā nē, kamēr man īsti nav zobu. Paldies Dievam, jau zināmā kniede mēlē – tā mierina.
Bija kniede uzacī. Izauga ārā. Pat auskaru ķermenis izstumj ārā. Vnk asiņoja nepārtraukti, līdz izņēmu. No pirkstu starpas izauga gredzens, kam caurumu brutāli pats dūru pirkstu starpā, pret galdu, ar destilētu, spicu metālu – tā lai ir droši, ka gredzens ielīdīs, izdurot ar spēku cauri sīkstajai ādai, pēctam turot metālu atdurtu galdā, pavelkot plaukstu uz augšu. Skaidrā. Tobrīd vēl nedzēru, kā tikai atsevišķās ballītēs. UK, kur nebija citu apstākļu, kur chemist meitene bija priecīga dot padomus, un pavēra šķirbiņu darba halātā, palielīties ar gredzenu nabā.
Nezinu vai pat ir chance. Degunā varētu mēģināt.
Hyper healthy body. Neskaitot zobus un appisienu 2013.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}