2.. Maijs, 2022 | 14:49

pazīstot drēbi, šis gan jau ir kodiens.
atceros nakti, kad tikai mammas aprūpētājas dēļ, nepaliku virtuvē gulēt uz grīdas, un pārvācos uz matraci, guļot tajā tikai ar pleciem. un arī rītu, kad sēdēju virtuvē un riju adatu, laimīgs, ka tāda ir zem krēsla, pie virtuves galda.

hu#€%va. darbi stāv uz vietas. man pašam nav pretenziju dzīvot izrubītam.
garie nagi. tad ir cerība pārtraukt. bail, protams. tad viss nobremzētais aizies atritinātā spolē.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}