25.. Apr, 2022 | 03:51
ķipa main story.
rīts sākās ok. bija iespēja G pie gultas pienest kafiju. apguvu iemaņas pret tuvu cilvēku tikai sākot ar Lauru.
kko runājām, palīdzēju viņai darbos datorā, un lēnām sāka krāties 1/20 no athoda. bērns vispār nerādījās no istabas, jo kompis visu nomodu, un tā šoreiz bija pat labāk.
es G vnk izsūcu. viņa stipra ļoti. un tad nav vairs nekāds main story. es es kā es ko es.
– tu saproti, kā ir būt ir tikai sevī? [tēja] cibā teica [saistībā ar kaut kādu Pārupu], ka visas deviācijas vēl kaut kā ir novirzāmas (ļoti attāls atstāstījums), bet narcisisms ir bezcers." tas ir kaps. "vai tu to redzi manī? es neko citu neredzu."
– nu, hm, jā – es es es.. un es.
– un redzi, ka tādam nav iespējas turpināt, un nekad neesmu tieši apsvēris darīt sev galu (muļķojoties bērnībā neskaitās). bet tālāk nav kur. arī tās tabletes vasarā bija pjans risks pohujā, ticami pieļaujot, ka nenomiršu.
stundas manas enerģijas (manas! lūk) krišanās, un atkal savaldījumi. ļoti atvainošanās, ko viņai šobrīd nodaru, un atkal aizvelk "dziļajā sāgā".
es to neizturētu. es kliegdams izmestu tādu cilvēku ārā pa durvīm. kaut (gandrīz) nekad nekliedzu emocijās, un brutāla rīcība ir milzīgs retums (vēlāk pastāstīšu).
salāpījos, noklupis lejā viņiem pēc našķiem, un sev beidzot pēc spirta, un atgriezos saule. nekādi dzērāja pārspīlējumi. vnk smaidīju, un teicu līdzīgi "tu redzi, kāpēc esmu pie spirta piesiets", un visu uzmanību, nepārspīlētu labāko attieksmi, līdz brīdim.
tā, kā šīs nedēļas esmu piesiets, pirmo nedēļu pat neesot kodienā, vnk iedzēru ik vakaru. šādi nav bijis nekad. es alko tik labi pazīstu pa vīlēm, kā sevi var apčakarēt, gadiem, visus trikus. es vnk nezinu, kas notiek. ticiet dzērāja vārdiem Laughing my ass out – šis ir biku kaut kas cits. alkoholismu tas neatceļ, bet šis – nope. vienīgi alkoholisms tam laipni palīdz, un tur viņa loma šajā sviestā beidzas.
vēlāk, ērti iekārtojies dīvānā, sāku stāstīt visu slikto par sevi, ko viņa varētu uzzināt tikai no cibas. viņa atsala pēc stāsta par labu planšeti Laurai, jo brīžam cīnas par rēķinu savilkšanu, man nedodot viņiem ne kapeiku. vislaik parādi un sākums naudai brutāli tiek nodzerts.
manī bļ., ir jābeidz saskatīt labo. tas jāredz visiem. Vova man nav svarīgs, un tikai lai nesabojātu cilvēcīgas attiecības, es noklusēju, kas būtu pret viņa "vienīgā labā cilvēka" izpratni.
es nepiesakos ļaunumā, es no tā tieši atsakos, un nevaru vairs izturēt masku. mani tā smacē, un lai visi aizvēršas prom. G neaizvērsīsies, L arī nē. nu un ja. nav "nu un". es slāpstu nost tajā. bērnam to ļoti pārdomāti vajag redzēt (tik daudz, lai nesatraumētu. jau tāpat ir gana satraumēts. 14 gados tikai monitors, nothing. čellu šodien gan esot spēlējis. nezinu, kā nedzirdēju).
nu, visiem varbūt nevajag mani redzēt fullscreenā. uzliks man citu, daudz briesmīgāku masku, mani knapi pazīstot.
tā nomocīt savu cilvēku, jo vnk nerakstīju cibā. ciba, negribēti, ir manu emociju miskaste. tādā veidā necieš tuvie. es cibu dievinu, vnk zinu, ka visiem tie ir anonīmi palagi, arī tiem, kas pazīst mani irl.
šovakar G virtuvē iedomājos randomā, ka (ar lielām sāpēm. tālāk nedomāju) būtu jānogriež mēle. bet tad problēma – arī pirksti.
ta hui. visu šodien varēja paspēt apgriezt ar sabojātu, lēnu disku. truli klasteri
rīts sākās ok. bija iespēja G pie gultas pienest kafiju. apguvu iemaņas pret tuvu cilvēku tikai sākot ar Lauru.
kko runājām, palīdzēju viņai darbos datorā, un lēnām sāka krāties 1/20 no athoda. bērns vispār nerādījās no istabas, jo kompis visu nomodu, un tā šoreiz bija pat labāk.
es G vnk izsūcu. viņa stipra ļoti. un tad nav vairs nekāds main story. es es kā es ko es.
– tu saproti, kā ir būt ir tikai sevī? [tēja] cibā teica [saistībā ar kaut kādu Pārupu], ka visas deviācijas vēl kaut kā ir novirzāmas (ļoti attāls atstāstījums), bet narcisisms ir bezcers." tas ir kaps. "vai tu to redzi manī? es neko citu neredzu."
– nu, hm, jā – es es es.. un es.
– un redzi, ka tādam nav iespējas turpināt, un nekad neesmu tieši apsvēris darīt sev galu (muļķojoties bērnībā neskaitās). bet tālāk nav kur. arī tās tabletes vasarā bija pjans risks pohujā, ticami pieļaujot, ka nenomiršu.
stundas manas enerģijas (manas! lūk) krišanās, un atkal savaldījumi. ļoti atvainošanās, ko viņai šobrīd nodaru, un atkal aizvelk "dziļajā sāgā".
es to neizturētu. es kliegdams izmestu tādu cilvēku ārā pa durvīm. kaut (gandrīz) nekad nekliedzu emocijās, un brutāla rīcība ir milzīgs retums (vēlāk pastāstīšu).
salāpījos, noklupis lejā viņiem pēc našķiem, un sev beidzot pēc spirta, un atgriezos saule. nekādi dzērāja pārspīlējumi. vnk smaidīju, un teicu līdzīgi "tu redzi, kāpēc esmu pie spirta piesiets", un visu uzmanību, nepārspīlētu labāko attieksmi, līdz brīdim.
tā, kā šīs nedēļas esmu piesiets, pirmo nedēļu pat neesot kodienā, vnk iedzēru ik vakaru. šādi nav bijis nekad. es alko tik labi pazīstu pa vīlēm, kā sevi var apčakarēt, gadiem, visus trikus. es vnk nezinu, kas notiek. ticiet dzērāja vārdiem Laughing my ass out – šis ir biku kaut kas cits. alkoholismu tas neatceļ, bet šis – nope. vienīgi alkoholisms tam laipni palīdz, un tur viņa loma šajā sviestā beidzas.
vēlāk, ērti iekārtojies dīvānā, sāku stāstīt visu slikto par sevi, ko viņa varētu uzzināt tikai no cibas. viņa atsala pēc stāsta par labu planšeti Laurai, jo brīžam cīnas par rēķinu savilkšanu, man nedodot viņiem ne kapeiku. vislaik parādi un sākums naudai brutāli tiek nodzerts.
manī bļ., ir jābeidz saskatīt labo. tas jāredz visiem. Vova man nav svarīgs, un tikai lai nesabojātu cilvēcīgas attiecības, es noklusēju, kas būtu pret viņa "vienīgā labā cilvēka" izpratni.
es nepiesakos ļaunumā, es no tā tieši atsakos, un nevaru vairs izturēt masku. mani tā smacē, un lai visi aizvēršas prom. G neaizvērsīsies, L arī nē. nu un ja. nav "nu un". es slāpstu nost tajā. bērnam to ļoti pārdomāti vajag redzēt (tik daudz, lai nesatraumētu. jau tāpat ir gana satraumēts. 14 gados tikai monitors, nothing. čellu šodien gan esot spēlējis. nezinu, kā nedzirdēju).
nu, visiem varbūt nevajag mani redzēt fullscreenā. uzliks man citu, daudz briesmīgāku masku, mani knapi pazīstot.
tā nomocīt savu cilvēku, jo vnk nerakstīju cibā. ciba, negribēti, ir manu emociju miskaste. tādā veidā necieš tuvie. es cibu dievinu, vnk zinu, ka visiem tie ir anonīmi palagi, arī tiem, kas pazīst mani irl.
šovakar G virtuvē iedomājos randomā, ka (ar lielām sāpēm. tālāk nedomāju) būtu jānogriež mēle. bet tad problēma – arī pirksti.
ta hui. visu šodien varēja paspēt apgriezt ar sabojātu, lēnu disku. truli klasteri