25.. Apr, 2022 | 01:32
pārsēdies pie lielāka ekrāna, pirmais, ir jāatzīst degjim, ko teicu arī G, izlasījis leitestus.
esmu apdirsies. viņš paņēma pāri visām kategorijām, nepieskaroties detaļām, tikai minimālas emocionālas atsauces, lai es vispār ierubītos. pat nocitēju viņai. sapratu visu, bet tādu ātrumu attīstīt ne tuvu nevaru.
backstorijs bija pārprasts mans konkrēts uzdirsiens, vnk besījoties scrollēt telefonā pilnīgas bezjēdzības. tie bija acis dedzinoši palagi, kam nevarēja izscrollēt cauri minūtēm, un kam nekad nepiekritīšu.
tā nebija cīņa, jo es par tādu uzzināju tikai šodien no leitestiem, jau aizmirsis par to sūdu, ko degjis poustēja. un ja mēs cīnītos, es zaudētu vienā setā.
nekāda naida, un ne jau tāpēc ka mani samočītu. redzēju drusku vairāk zem viņa virskārtas. un vispār nekāda naida – reāli izbesīja tavi pousti, degji.
pie G vispār neapstājos runāt, un bez lielības teicu, ka cibā ir daudz (ar atkāpi) jauki un mierīgi, sakārtoti, kā vēl pateikt – gudri cilvēki (es neesmu, neliekuļoju, un to jau tāpat redz), bet reti vēl kurš piš cibu kā zivs, degjis.
man vnk nemaksā par dzeršanu un rakstīšanu (kā es pie G uzlāpījies aizsapņojos, ka ir kas nodzer savu dzīvi, burtiski, bet uzraksta literatūru). arī ja maksātu, es nemāku pateikt vairāk par diviem teikumiem.
swimpis arī norm iepiš, bet man, snobam, tas pieleca tikai pēc Tārpu tējas.
jau esmu ē.b. komentējis, ka man skauda (bez nenovīdības) Joņeva Jelgava 94, jo izlasījis, domāju, nah, – tas ir vnk pierakstīt savas domas, nesamudrījot. vnk raksti kā cibā.
ēm, nav tik daudz iespējams izdzert, lai atlaistu, ka...
vnk par vēlu uzzināju, ka to man jāattīsta.
next būtu pavelties zem galda un vemt
/tie kas raksta, māk pateikt domas bez neskaitāmām iekavām un domuzīmēm/
esmu apdirsies. viņš paņēma pāri visām kategorijām, nepieskaroties detaļām, tikai minimālas emocionālas atsauces, lai es vispār ierubītos. pat nocitēju viņai. sapratu visu, bet tādu ātrumu attīstīt ne tuvu nevaru.
backstorijs bija pārprasts mans konkrēts uzdirsiens, vnk besījoties scrollēt telefonā pilnīgas bezjēdzības. tie bija acis dedzinoši palagi, kam nevarēja izscrollēt cauri minūtēm, un kam nekad nepiekritīšu.
tā nebija cīņa, jo es par tādu uzzināju tikai šodien no leitestiem, jau aizmirsis par to sūdu, ko degjis poustēja. un ja mēs cīnītos, es zaudētu vienā setā.
nekāda naida, un ne jau tāpēc ka mani samočītu. redzēju drusku vairāk zem viņa virskārtas. un vispār nekāda naida – reāli izbesīja tavi pousti, degji.
pie G vispār neapstājos runāt, un bez lielības teicu, ka cibā ir daudz (ar atkāpi) jauki un mierīgi, sakārtoti, kā vēl pateikt – gudri cilvēki (es neesmu, neliekuļoju, un to jau tāpat redz), bet reti vēl kurš piš cibu kā zivs, degjis.
man vnk nemaksā par dzeršanu un rakstīšanu (kā es pie G uzlāpījies aizsapņojos, ka ir kas nodzer savu dzīvi, burtiski, bet uzraksta literatūru). arī ja maksātu, es nemāku pateikt vairāk par diviem teikumiem.
swimpis arī norm iepiš, bet man, snobam, tas pieleca tikai pēc Tārpu tējas.
jau esmu ē.b. komentējis, ka man skauda (bez nenovīdības) Joņeva Jelgava 94, jo izlasījis, domāju, nah, – tas ir vnk pierakstīt savas domas, nesamudrījot. vnk raksti kā cibā.
ēm, nav tik daudz iespējams izdzert, lai atlaistu, ka...
vnk par vēlu uzzināju, ka to man jāattīsta.
next būtu pavelties zem galda un vemt
/tie kas raksta, māk pateikt domas bez neskaitāmām iekavām un domuzīmēm/