31.. Mar, 2022 | 09:52

šorīt dzirdēju mammas aprūpētājas mierinājumu mammai, ka esmu pats to izvēlējies, un te neko nevar iesākt.
mamma ir izmisumā. raudot lūdzās, lai beidzu dzert un sāku strādāt.
es arī tā gribēju - lāpījos, lai pieķertos pie darba. tikai guļu, pat nevarēdams normāli iemigt. domas sasniedz, tikko beidzas pāris kokteiļa malciņu 15min feikais miers. guļu apģērbā, 2 ned nemainītā, ar ko eju arī ārā. guļu un domāju arī par vienīgo pasūtījumu, kas palicis, lai nenoslēgtu telefonus man un mammai - abi uz mana vārda. šausmas pat knapā reibumā.
jau fantazēju, ka varētu iziet pēc papīra receptes pa dienu, tādējādi daļēji apmānot mammu, vnk izejot pēc stiprāka spirta (un vajadzīgās receptes).

lūdzu, brāļi un māsas, vai māsas un brāļi - please, keep out of total danger!
vēl varbūt var pasapņot - nopirkt tik, cik vispār spēju saliet mutē kādā pusstundā, un jau tagad iet naktī apgulties mežā, negaidot, ka turp ir ceļš, atlaižot rokas. bet nav tik auksts, nenosalšu. varbūt to neuzskatītu par pašnāvību. bet es neatlaižu rokas. es nezinu kas tas ir, bet pēc tā tas izskatās

pāris mēnešiem iepirktais amf beidzās tajās Vovas dienās. tā es lietoju ļoti reti un ļoti ļoti maz - reizēm paskatījos plauktiņā - 2g uz 2 mēn ir kā efektīvāka kafija. tagad palīdzētu visu pasūtīt nahui, arī savas domas, bezspēcību, un knapo reibumu - vnk strādāt, paskatīties neapreibušām acīm - pasūtīt sevi nahui

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}