28.. Mar, 2022 | 05:50

velku zeķes. iedomājos, kādā panikā būs mamma, izdzirdot, ka dodos ārā.
nekas labs tur nevar sanākt, ja tagad jau neorientējos, kas jādara.

bail no savas izvēles. tā gribētu spēt nebraukt.

bailes nedaudz atkāpušās. tās šeit izrunāju, bet funkcionēt nespēju.

ir vnk jāmetās ārā, jo tāpat vislaik par to domāšu. varbūt tomēr izdosies iedzert nedaudz, lai spētu kaut ko paveikt.

kaķis sāka ļoti ņaudēt, sapratis manu izvēli. nebrauc, viņa saka. viņa tiešām lasa domas. kad pamodos nakts sākumā, izdzīvojot visu aprakstīto, viņa tupēja pie galvas, skatoties sejā ar mīlestību, brīžam paglāstot, "kā tev palīdzēt? lūdzu nomierinies. es pabūšu ar tevi"

UPD. aizbraucu

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}