28.. Mar, 2022 | 04:56
paskatījos epastu, gribēju vismaz mēģināt sākt darbu. viens darbs jau ir atcelts. es to Vovu prātā nožņaugt varētu, bet drīz viņam pusgads. iedomājos kādās bailēs dzīvo, redzēju acīs, un vēl izlikts no mājas, kurā gan paņemts atpakaļ, bet uz māti kliedz pēdējiem vārdiem. ārprātīgi nekopts un diezgan aprobežots, visus uzskata par ļauniem. pārdevēju nosauca par nacisti, jo viņam paskaidroja, ka nesaprot krieviski. principā visi, kas nav runājuši ar viņu krieviski, ir nacisti. kāds esmu gļēvulis, jo neizliku viņu pēc pirmās dienas, jo vnk nevarēju pateikt, lai tinās, kaut redzēju, ka postu pats savu dzīvi ārā. viņš visu uztver krasi. tātad es būtu jau ienaidnieks. dzīve rāda, piespēlējot cilvēku, kuram visa dzīve ir nulle, kurp es pats dodos.
man varēja būt tīra, sakārtota dzīve. arvien tuvāk pēdējām padibenēm. pēc šīs nedēļas mana istaba smird pēc bomža, un jāuzturās atkritumu kaudzē, pašam nolaidušamies un smirdīgam, par laimi šoreiz bez tradicionālās nepaspēšanas uz ateju.
man varēja būt tīra, sakārtota dzīve. arvien tuvāk pēdējām padibenēm. pēc šīs nedēļas mana istaba smird pēc bomža, un jāuzturās atkritumu kaudzē, pašam nolaidušamies un smirdīgam, par laimi šoreiz bez tradicionālās nepaspēšanas uz ateju.