17.. Mar, 2022 | 04:48

PAB.
pieaugušie alkoholiķu bērni. tas pats arī cita veida disfunkcionālās ģimenēs.
(no K. Simanoviča)

PAB nekad nespēj pieņemt atzinību, uzslavu, jebkādu labu vērtējumu par ticamu.
Man dzīvē ir steriem labu vārdu veltīts. Es arī noticu, bet tas pietiek uz cīgas laiku, un kādreiz varbūt atcerēties, izvilkt gaismā, sevi paglaudīt. Principu saprotu, bet tas darbojas anyway - PAB ir sekunžu īsa noticēšana labajiem vārdiem savā virzienā. Pat ja ar apzinātību tos mēgini pieņemt.

Paldies, zivs. tu turpini ciklu. tavs bērns arī aug PAB.

skaidrs, skaidrs, bet nu jau biku sareibis, un man slikti par sevi domāt ir vieglāk, nekā jebkāda sevis paslavēšana, kas te cibā notikusi.

ego nemirst (mirst mirst līdz samērīgam mazumiņam, taču laikam ne šobrīd). riebjos sev, bet šis jau ir vnk nogurums.

clear mind nepieviļ, tur ir labāk. nelien šie tārpi prātā

un jā - uzmanības mauka, izrādās, arī ir PAB. viss ieraksts taču ir par to - gāz tonnām uzmanības, labvēlības PABā - viņš ir emocionāls invalīds. gribu iekost bijušajam draugam cibiņam, arī PAB, kaut viņa tētis, cik zinu, nav alkoholiķis. kaut kas tajā ģimenē bijis riktīgi šreijā - vēl izteiktākas PAB pazīmes. es nemeloju, cik nu varu, kaut tā esot izteikta PAB deformācija - labāk sadirst, pat ja nav vajadzības

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}