zivs -

nekur es no sevis netieku. tās ir tikai ilūzijas. man jau to vajadzētu zināt. sadalīts nogriežņos, piespiests pie zemes. ar tumsu es nerunāju, nav pat pretīguma pret to, jo tas būtu bezjēdzīgi. tā vnk pastāv, bet gaisma vienalga netiek manī.

vakar, arī ar mr_doom impulsu, nedaudz atdzīvojos, sāku kaut ko darboties. diena pienāca ar gaismu logā un tumsu cauri mugurkaulam. es vnk nezinu ko iesākt. tikai lūgt žēlastību un atbrīvošanu.

UPD. nope. ilūzijas ir šis te, mana (mūsu visu) prāta uzkonstruētais. var uzkonstruēt kādus ķēmus vien grib. esmu iekritis pats sava prāta lamatās, un šķiet, ka tumsa ir īstenība. šobrīd vnk nespēju redzēt, un zīmēju sev ainiņas.

sajūta, ka esmu beidzot nojūdzies, arī ir cool ķēms.