ieraksts par neko 2

3.. Nov, 2021 | 20:45

Aprēķināma ir mana spēja just līdzi. Tai ir excelī ierakstāmas robežas.
Kaimiņa storijs turpinās, un šoreiz nopirku viņam bamsli, nepaņēmis mammai borjomi (aprūpētāja rīt viņai tāpat atnesīs vēl), jo ejot pēc paikas, viss bija izrēķināts pa centiem. Džekam seja jau visa nodauzīta, kā visa viņa dzīve. Lūk, tā ir elle, nevis mani šļupsti. Beigās ielaidu uz patvērumu no policijas, ko viņa dura mamma (reāli stulba persona) vislaik sauc. Aizsēdējās, tieši kad gribēju vnk pabūt viens, uztaisīt starpbrīdi, atelpu starp dienas daļām. Beigās palūdzu iet tomēr prom. Tagad ārā kāpnēs, plānā jaciņā, pilnīgā bezcerībā.

A их ждёт дома обед.
Pie siltām pusdienām, atvērušam Lilyhammer, jūtos kā Coja dziesmā, tajās mājās, ar apgaismotajiem logiem un pusdienām

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}