zivs - ieraksts par neko

Nule kā man atsūtīja 2-kāršo pārbaudījumu. Kaimiņš, kurš nekad citrreiz tā nav darījis, lūdza aiziet viņam pēc alko par viņa naudu, jo pilnīgi neesot spēka, bet ļ vajagot.
Mēģināju izstāstīt, ka nu galīgi ne šajā reizē, raksturojot, ka pats vēl šorīt no stresa trīcēju, un atkopjos tikai otro dienu.
Sacīja, ka neapvainojas, kaut kā mēģinās pats.

Tad padomāju, ka tas būtu izaicinājums palīdzēt, un pašam neiekrist. Saģērbos, atzvanīju pēc neilga laika, - nu kā ir, vai izdosies pašam, varbūt tad aiziešu, ja pats galīigi nekā. Tad ienāca uzpīpēt, izlemt, un ieraudzīju, ka viņš pārvietojas daudz pārliecinošāk kā es, un atstāju jautājumu atvērtu, lai noskaidrojas cīgas laikā.
Aizgāja pats.

Laikam pārbaudījumus kārtējo reizi neizturēju. Nepalīdzēju, un no otrā pārbaudījuma līdz ar to nomīzu, jo es nebiju drošs kāda būtu mana reakcija alko bodē, kad prāts jau sāka kalkulēt sev tikai 100, lai vēl karstajās caurulēs nočūkst.

Skumji gan palika

UDP. Nea. Izgāju tomēr abus pārbaudījumus, yeah! Džeks zvanīja paspējis pats pēdējā minūtē (tiku viņu brīdinājis par komendantstundu). Zvanīja uzlāpījies, (nepazīst mani pietiekami, un tādēļ tik labus vārdus par mani pateica, ka neērti palika), piedāvāja uznest man, ja vēl trīce. Atteicos. Going clear