zivs -

Tagad par nožēlojamo. Ir izņēmumi, kad cilvēks kādu apstākļu dēļ, ienāk nokomentēt, nenosaucis savu vārdu. Esmu saskāries arī ar neitrāliem vai pat ļoti uzmundrinošiem anonīmiem komentāriem. Taču biežāk tā ir pašrefleksija - vārošas dusmas, tārpu izvirdums, personīgais haoss. To nevienam nedrīkst teikt ar savu cibas vārdu, jo savā cibā cilvēks noteikti ir uzbūvējis perfektu imitāciju. Drosme ir ieklabināt, un ar purkšķīti pazust bezsejas tekstos. Ne pie maniem ierakstiem vien. LV depresijas netrūkst, un nelaimīgu cilvēku netrūkst, kam ir grūtības atpazīt savu sūdu. Ja es mēdzu būt rupjš, agresīvs, es esmu ar savu vārdu, un ar īsto vārdu un uzvārdu, ja rakstu blackmail kādai amatpersonai - galvas tiesu augstāk par šiem nelaimigajiem.
Nav perfektu cilvēku, bro.