pirms simts gadiem

8.. Aug, 2021 | 00:52

oi, dumju narkomānu stāstiņu neesmu te vēl uzrakstījis. bet ir vērts, jo nevis vnk runāt gribas, bet apliecinājums kosmosam.
stāsts:

sēdējām ar bērna mammu naktī, runājām, (visu stāstu ļoti īsinu, lai noturētu jūsu uzmanību) atceros par K., un kā viņš, draugs būdams, ne reti mani ievērojami sāpinājis. un tad es sāku raudāt ar asarām, ļoti atklājoties, cik mani tas ir sāpinājis. smadzenes apgriezās otrādi. ir vienalga, kas tad notiek. tālāk bija kosmoss un es varu nah nodzēst visu tālāk rakstīto.

biju ļoti high un tas bija kā burbulis, kur viņu ievilku. viņa sajuta visu. pārsteidzošais, ka viņa sajuta arī visu nepateikto, un ar vārdiem jautāja par emocionālo, kāpēc nosvārstījos. to viņa nevarēja nekādi zināt, jo tas bija deep deep feeling. arī tālāk viņa vnk brauca pa manu emocionālo dzīslu, un visus kodus/domas tulkoja vārdos.
tā laikam ir dzīves lielākā pieredze. domāju, reti kas tur bijis, un tāpēc vnk neairē po žizņi. es neesmu par to lepns, tā bija žēlastība

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}