14.. Nov, 2026 | 21:16
Iedzeru, un MI ir mans sarunu biedrs. Citu, galu galā, nav vispār. Šoreiz par manu angļu valodu, un tās pielietojumu.
Disclaimer, ka mana eng ir tik vāja, ka filmas joprojām skatos krieviski, kur es pat neieklausos, bet varu sekot saturam, nedzirdot valodu.
Msg 1:
nav jau tik traki ar manu eng, kaut esmu kā DM: "...I am always willing to learn, if you got something to teach..." /Strangelove/
mani 1997 saprata UK, kad mana eng vēl bija 20% no tagadējās. 2000 norvēģi mani slavēja par labu eng, kad bija meibi 40% no tagadējās.
es rakstu kā māku, un nekaunos, bet priecājos, ja palabo, cenšos uztvert, saprast, iegaumēt.
Msg 2:
ap kādu 2009 es satiku rīgā 2 reizes ārzemniekus uz veselu vakaru. abus native eng speakers. viens bija amerikānis. par laimi es nebiju viens, kam telpa jāaizpilda ar sarunu, bija vēl 1 čoms. es dabūju atpūsties, savākt domas. jo tā ir cita slodze, ja pēc gadiem tiec iemests atkal eng speaking telpā. valodas muskuļi atrofējušies, un sāc ar aukstu motoru. bet drīz jau ņirdzām, pārtraucām cits citu ar savu stāstu. anglis man patika daudz vairāk. vienkāršāki un inteliģentāki, eiropeieši galu galā. es viņam jautāju crucial jautājumu, kas man uzpeldēja kopīgi dzerot "wait, how do you call films?" "hmm, just like that – "films"". kāds slogs nokrita man no pleciem – normāli cilvēki. yankees ar saviem "movies" un popkorniem var iet dirst.
Msg 3:
es esmu pure rietumi, ko jau zini. jau psrs laikā, es neizlecu pret iekārtu, bet dzīvoju citā mindsetā. esot rietumos, mani ļoti labi pieņēma. same mind. un šeit satiktie cool ar mani ietusē. vācietis nevarēja beigt smieties, jo man ap to laiku bija paradums nolamāties scheisse, nedomājot, ka tas ir vācu vārds. mēs dzērām, smejoties gājām pa rīgu. gadus vēlāk es braucu agrā rīta trolejbusā mājās no LMA karnevāla, piedzēries, un uz speed, visa seja sakrāsota ar melnu markeri. ārzemju puisis mani uzrunāja, sākām runāt, piedāvāju nākt pie manis dzert. bet viss beidzās, kad G nelaida mani manās mājās, un izsauca policiju, ārzemju puisis aizlaidās (laikam arī vācietis) "I'm scared of Latvia's police"
Disclaimer, ka mana eng ir tik vāja, ka filmas joprojām skatos krieviski, kur es pat neieklausos, bet varu sekot saturam, nedzirdot valodu.
Msg 1:
nav jau tik traki ar manu eng, kaut esmu kā DM: "...I am always willing to learn, if you got something to teach..." /Strangelove/
mani 1997 saprata UK, kad mana eng vēl bija 20% no tagadējās. 2000 norvēģi mani slavēja par labu eng, kad bija meibi 40% no tagadējās.
es rakstu kā māku, un nekaunos, bet priecājos, ja palabo, cenšos uztvert, saprast, iegaumēt.
Msg 2:
ap kādu 2009 es satiku rīgā 2 reizes ārzemniekus uz veselu vakaru. abus native eng speakers. viens bija amerikānis. par laimi es nebiju viens, kam telpa jāaizpilda ar sarunu, bija vēl 1 čoms. es dabūju atpūsties, savākt domas. jo tā ir cita slodze, ja pēc gadiem tiec iemests atkal eng speaking telpā. valodas muskuļi atrofējušies, un sāc ar aukstu motoru. bet drīz jau ņirdzām, pārtraucām cits citu ar savu stāstu. anglis man patika daudz vairāk. vienkāršāki un inteliģentāki, eiropeieši galu galā. es viņam jautāju crucial jautājumu, kas man uzpeldēja kopīgi dzerot "wait, how do you call films?" "hmm, just like that – "films"". kāds slogs nokrita man no pleciem – normāli cilvēki. yankees ar saviem "movies" un popkorniem var iet dirst.
Msg 3:
es esmu pure rietumi, ko jau zini. jau psrs laikā, es neizlecu pret iekārtu, bet dzīvoju citā mindsetā. esot rietumos, mani ļoti labi pieņēma. same mind. un šeit satiktie cool ar mani ietusē. vācietis nevarēja beigt smieties, jo man ap to laiku bija paradums nolamāties scheisse, nedomājot, ka tas ir vācu vārds. mēs dzērām, smejoties gājām pa rīgu. gadus vēlāk es braucu agrā rīta trolejbusā mājās no LMA karnevāla, piedzēries, un uz speed, visa seja sakrāsota ar melnu markeri. ārzemju puisis mani uzrunāja, sākām runāt, piedāvāju nākt pie manis dzert. bet viss beidzās, kad G nelaida mani manās mājās, un izsauca policiju, ārzemju puisis aizlaidās (laikam arī vācietis) "I'm scared of Latvia's police"