9.. Okt, 2026 | 21:37
Lielos ar savu skaņu kolekciju. Man ir arī no platēm rakstīta pasaku kolekcija "viņš esot turku dievs, kas pie viņas atskrējis. un viņš nosēdās līdzās. un viņš sāka slavēt viņas skaistās acis, teikdams, ka tās esot kā divi skaisti ezeri, no kuriem domas peldot kā nāras..[..].. un tad viņš piedāvājās princesei par precinieku, un viņa tūliņ teica jā. ..un gādāja lai jums ir jauka pasaka, ko stāstīt. ...tad arī citu dāvanu arī nenesīšu kā pasaku, tirgotājdēls atbildēja. tad viņi atvadījās, viņš aizkrēja projām, nopirka sev jaunus naktssvārkus, un sēdēja tad cītīgi mežā, sacerēdams savu pasaku, jo līdz sestdienai tai vajadzēja būt gatavai, un sacerēt pasaku nav nemaz tik viegli.
sultāns, sultāniete, sagaidīja viņu pie princeses uz tēju. [tad viņš stāstīja garu pasaku]
jā, tagad mēs dosim tev savu meitu, jā gan, sultāns teica. tu mūsu meitu dabūsi PIRMDIEN. my ass, viņiem pat nedēļas dienas pastāv
kūkas un cvībaki. un tā nu viņš sapirka sprādzināmos, raķetes, visādus švirkstiņus, kādi tik vien bija dabūjami, un ielicis to ceļa somā uzlaidās ar to gaisā – švinks, viņš pielaida uguni, paukšķēja un blīkšķēja, visi turki dancoja,..[..].. visi atzina, ka tas ir turku dievs, kad dabūs princesi.
tur gāja visādi, bet "tavu brīnumu, ko cilvēki stāstīja..[..]..bet ka bijis brīnumjauki to visi atzina. "es redzēju turku dievu. viņam acis spīdēja kā zvaigznes. (ārprāts, cik daudz murgu sekoja).
viņš gāja mežā atpakaļ, gribēdams sēsties savā somā, bet ē, kur tā bija palikusi? soma bija sadegusi. nu tirgotāja dēls vairs nevarēja skriet pa gaisu, nevarēja vairs arī tikt pie savas līgavas. visu dienu viņa stāvēja uz jumta gaidīdama, un gaida laikam vēl šodien ar'. bet viņš ir apkārt pa pasauli, un stāsta pasakas. tomēr tās vairs nav tik pamācošas
/Lidojošā ceļa soma. konspektēta transkripcija/
oriģināls: https://soundcloud.com/user-953544741/l
sultāns, sultāniete, sagaidīja viņu pie princeses uz tēju. [tad viņš stāstīja garu pasaku]
jā, tagad mēs dosim tev savu meitu, jā gan, sultāns teica. tu mūsu meitu dabūsi PIRMDIEN. my ass, viņiem pat nedēļas dienas pastāv
kūkas un cvībaki. un tā nu viņš sapirka sprādzināmos, raķetes, visādus švirkstiņus, kādi tik vien bija dabūjami, un ielicis to ceļa somā uzlaidās ar to gaisā – švinks, viņš pielaida uguni, paukšķēja un blīkšķēja, visi turki dancoja,..[..].. visi atzina, ka tas ir turku dievs, kad dabūs princesi.
tur gāja visādi, bet "tavu brīnumu, ko cilvēki stāstīja..[..]..bet ka bijis brīnumjauki to visi atzina. "es redzēju turku dievu. viņam acis spīdēja kā zvaigznes. (ārprāts, cik daudz murgu sekoja).
viņš gāja mežā atpakaļ, gribēdams sēsties savā somā, bet ē, kur tā bija palikusi? soma bija sadegusi. nu tirgotāja dēls vairs nevarēja skriet pa gaisu, nevarēja vairs arī tikt pie savas līgavas. visu dienu viņa stāvēja uz jumta gaidīdama, un gaida laikam vēl šodien ar'. bet viņš ir apkārt pa pasauli, un stāsta pasakas. tomēr tās vairs nav tik pamācošas
/Lidojošā ceļa soma. konspektēta transkripcija/
oriģināls: https://soundcloud.com/user-953544741/l