8.. Okt, 2026 | 02:20
cibiņš ≡: slepena
Tev! Viss! Izdosies!!!
Kad dzēru, bija traki, bet skaidroju sev, ka nav tik traki. Tad kļuvu skaidrā, pamocījos un padzīvoju vientulībā. Bija ļoti pelēki. Bet tad... Sāku iet uz jaunām vietām, tērēt naudu citās lietās. Vienai būt kļuva daudz labāk nekā dzerot. Un tad... Apkārt sāka parādīties citi cilvēki. Tad atgriezos vietās, kur devos agrāk, un tie paši cilvēki sāka attiekties pret mani kā pat nezināju, ka pret mani var attiekties! Likās, ka nav tik traki, bet tagad zinu kā ir patiešām labi.
Tu nejautāji, bet pastāstīju. Mums noteikti ir pavisam citādākas situācijas, bet nepadodies! Neesam arī tiiiiiiiiiiiiiiiik atšķirīgi.
Vakar atkal mocīja dilemma, gribēju pirkt dzert. Izgāju cauri diviem veikaliem, aizgāju mājās, meklēju, bet neatradu brīņumu, lai nedzertu. Gāju uz veikalu, kur mani vismazāk redzējuši dzērušu, lai nebūtu jāredz nosodošie skatieni. Minūtes piecpadsmit domāju par pudeles ņemšanu un riņķoju apkārt, cīnījos ar savām domām. Beigās paņēmu dzērveņu zelteri "Laimīgie" un nelaimīga gāju prom. Ceļā uz mājām ar mani notika patiešām brīnums, tāds, kādu nekad neesmu ne redzējusi, ne dzirdējusi. Patiešām ticu, ka tas tāpēc, ka uzveicu sevi. Tici brīnumiem!!! Brīnumi atrod tos, kuri tos meklē! Turi acis vaļā!
Reizēm atkal dzeru, bet nav tā kā agrāk, vispār. Vienatnē kategoriski nedrīkstu, ja dzeru, tad vajag kārtīgi un gaumīgi socializēties. Katru reizi arī ir bail dzert, jo tas, ko centos sevī nogalināt joprojām ir kaut kur iekšā, ir svarīgi viņu nepamodināt. Ceru, ka kaut kad sākšu nedzert uz mūžu
Kad dzēru, bija traki, bet skaidroju sev, ka nav tik traki. Tad kļuvu skaidrā, pamocījos un padzīvoju vientulībā. Bija ļoti pelēki. Bet tad... Sāku iet uz jaunām vietām, tērēt naudu citās lietās. Vienai būt kļuva daudz labāk nekā dzerot. Un tad... Apkārt sāka parādīties citi cilvēki. Tad atgriezos vietās, kur devos agrāk, un tie paši cilvēki sāka attiekties pret mani kā pat nezināju, ka pret mani var attiekties! Likās, ka nav tik traki, bet tagad zinu kā ir patiešām labi.
Tu nejautāji, bet pastāstīju. Mums noteikti ir pavisam citādākas situācijas, bet nepadodies! Neesam arī tiiiiiiiiiiiiiiiik atšķirīgi.
Vakar atkal mocīja dilemma, gribēju pirkt dzert. Izgāju cauri diviem veikaliem, aizgāju mājās, meklēju, bet neatradu brīņumu, lai nedzertu. Gāju uz veikalu, kur mani vismazāk redzējuši dzērušu, lai nebūtu jāredz nosodošie skatieni. Minūtes piecpadsmit domāju par pudeles ņemšanu un riņķoju apkārt, cīnījos ar savām domām. Beigās paņēmu dzērveņu zelteri "Laimīgie" un nelaimīga gāju prom. Ceļā uz mājām ar mani notika patiešām brīnums, tāds, kādu nekad neesmu ne redzējusi, ne dzirdējusi. Patiešām ticu, ka tas tāpēc, ka uzveicu sevi. Tici brīnumiem!!! Brīnumi atrod tos, kuri tos meklē! Turi acis vaļā!
Reizēm atkal dzeru, bet nav tā kā agrāk, vispār. Vienatnē kategoriski nedrīkstu, ja dzeru, tad vajag kārtīgi un gaumīgi socializēties. Katru reizi arī ir bail dzert, jo tas, ko centos sevī nogalināt joprojām ir kaut kur iekšā, ir svarīgi viņu nepamodināt. Ceru, ka kaut kad sākšu nedzert uz mūžu