zivs -

disulfirāms ir padomju soda psihiatrijas līmeņa huiņa. un narkologi arī ir huiņa vairumā gadījumu, nu kkāds astoņdesmitgadīgs onkulis iedod tev to disulfuri un pasaka - nedzeriet, atnāciet pēc mēneša. vi ņiem vnk visu problemu risinājums un augstakais mērķis ir nedzert - sakostiem zobiem turēties un tad norauties kā uz nāvi, jo atspere uzvilkta līdz pēdējam, un tad lec atpakaļ.

tikai terapija un antidepresanti un pašam saprast un sajust, kā nepiedzeršanās padara visu labāku, ļaujot antidepresantiem normāli iedarboties. trīsdiennieki un piecdiennieki ir ļaunums, kas izposta visu, kas smadzenēs sabūvēts, ārstējoties. kodolkatastrofas apmēra ķīmiskā vētra, kas vnk visu to sasniegto balansu izārda pa nullem un dziļos mīnusos. antidepresanti sāk darboties tad, ja tos reizi menesī nekanceļē pilnībā, aizlejot ar spirtu.
tagad pat viena alus efektu uz garastāvokli var just, un negribas to visu bojāt. tad, kad ķīmiskie un terapeitiskie ieguvumi pārspļauj šmigas ":ieguvumus" - tikai tad var notikt kaut kāda atlabšana.
(secinājumi no personīgās pieredzes - varbūt kādam noder)