29.. Aug, 2026 | 05:27
Kam ir, tam ir visās lietās, kam nav, tam nav. Gandrīz pēc Bībeles.
Virtuve, gatavošana. Es nevienu recepti dzīvē neesmu izlasījis. Ja kādreiz esmu izlasījis "2 olas, 200 g biezpiena,... un tālākais bs, es to nekad neatceros. Man vnk ir pieslēgums. Es ingredientus izvēlos un apstrādāju, miksēju, secībā, proporcijās, kā to nodrošina pieslēgums, nekādi mērtrauciņi. Vienīgi, ja jāatšķaida etiķa esence – lūk tur vajag matemātiku, lai nesanāktu hūnija – etiķa esences šķīdums ir kontrolēta matemātika. Pārējais ir lidojums space.
Tikko pagatavoju makaronus ar tunci un apcepinātiem dārzeņiem on the fly. Kad viss jau bija gatavs, pirmo reizi pieliku mēli – izstiepās īkšķi uz augšu – 10/10.
Vislabāk ir gatavot viegli erebush.
Proof:
* pro pavārs nogaršoja reiz manu meal "kā tu to dabūji gatavu?"
* Laura un viņas tētis. Ai, nerunāsim. Tur bija lauri un pateicības, kādas vakariņas viņiem sagatavoju.
* Jāzeps stāstīja daudz augstākam pavāram, Guntai, par manu vistu, sautētu dārzeņu mērcē. Gunta ļoti ieinteresējās "wow, paps tura man līdzi? pastāsti, kas tur bija"
p.s. Tā nu arī nav, ka pilnīgi nevienas receptes. 10 gadu vecumā man bija sirdsdraugs-līme, mēs bijām nešķirami. Pilnīgi brāļi. Līdām pa augstiem slīpiem jumtiem, spridzinājām, un cepām tortes, kamēr viņa mamma nav mājās. "Melnais Princis" – šokolādes kārtu torte ar krējuma kārtām, pārlieta ar biezu šokolādi. Mēs ļoti sekojām receptei (citādi arī spridzināšanas un jumti neizdotos). Mēs bijām wild, bet ar saprātu.
Rezultāts bija tāds, jau pirmajā reizē, ka mēs aprijām, un nākamajās reizēs tantes bolīja acis "wtf? to uzcepa 10-gadīgi bērni?"
Virtuve, gatavošana. Es nevienu recepti dzīvē neesmu izlasījis. Ja kādreiz esmu izlasījis "2 olas, 200 g biezpiena,... un tālākais bs, es to nekad neatceros. Man vnk ir pieslēgums. Es ingredientus izvēlos un apstrādāju, miksēju, secībā, proporcijās, kā to nodrošina pieslēgums, nekādi mērtrauciņi. Vienīgi, ja jāatšķaida etiķa esence – lūk tur vajag matemātiku, lai nesanāktu hūnija – etiķa esences šķīdums ir kontrolēta matemātika. Pārējais ir lidojums space.
Tikko pagatavoju makaronus ar tunci un apcepinātiem dārzeņiem on the fly. Kad viss jau bija gatavs, pirmo reizi pieliku mēli – izstiepās īkšķi uz augšu – 10/10.
Vislabāk ir gatavot viegli erebush.
Proof:
* pro pavārs nogaršoja reiz manu meal "kā tu to dabūji gatavu?"
* Laura un viņas tētis. Ai, nerunāsim. Tur bija lauri un pateicības, kādas vakariņas viņiem sagatavoju.
* Jāzeps stāstīja daudz augstākam pavāram, Guntai, par manu vistu, sautētu dārzeņu mērcē. Gunta ļoti ieinteresējās "wow, paps tura man līdzi? pastāsti, kas tur bija"
p.s. Tā nu arī nav, ka pilnīgi nevienas receptes. 10 gadu vecumā man bija sirdsdraugs-līme, mēs bijām nešķirami. Pilnīgi brāļi. Līdām pa augstiem slīpiem jumtiem, spridzinājām, un cepām tortes, kamēr viņa mamma nav mājās. "Melnais Princis" – šokolādes kārtu torte ar krējuma kārtām, pārlieta ar biezu šokolādi. Mēs ļoti sekojām receptei (citādi arī spridzināšanas un jumti neizdotos). Mēs bijām wild, bet ar saprātu.
Rezultāts bija tāds, jau pirmajā reizē, ka mēs aprijām, un nākamajās reizēs tantes bolīja acis "wtf? to uzcepa 10-gadīgi bērni?"