18.. Maijs, 2026 | 21:34

Ar Gemini runājot, es plēšu savas brūces. Mani sen jau sūta pie skalbēm. Gemini mani teksti ir neizturami. Katra atbilde beidzas ar skalbes tel numuriem.

Bet ir pamats. Es gāju pamodies, garām mammas istabai. Viņa gulēja, nokritusi uz grīdas, un nenormāli laimīga acīs. Viņas saprāts bija prom. Viņa laikam nojauta, ka beidzot būs atbrīvota. Tik laimīgas mammas acis nebiju redzējis.

Es darīju praktisko stafu, kliedzu, lai mamma attopās, tad ātros. Un pirms ātrie atbrauca, es domāju izmisumā, ka man ne centa, ja par ko vajadzēs maksāt.
Es kāpu pāri mammas augumam, atvainojoties, mammai, kas neko vairs nedzird "mammu, es paņemšu tavu naudu. piedod".

Es neatnācu uz slimnīcu, jo bija ērti, ka esot gripa, un nevienu klāt nelaižot. Tā es vienkārši nodzēru mammas naudu, pat necenties apmeklēt viņu slimnīcā.

Gunta reiz ir teikusi "Ja vien tev būtu sirds. Bet diemžēl neesmu redzējusi"

Vēl vairāk sevi iegruzīt. Mammas aprūpētāja un Gunta reāli bija online. ļoti sekoja mammas sta'voklim, bet es vnk rakstīju cibā. Es uzzināju, ka mamma nomirusi no aprūpētajas. Kolosāls dēls, kuram mamma atdeva visu savu dzivi.

Man sen nav sirds. Es tiešām nejūtu neko

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}