18.. Maijs, 2026 | 16:54

Vēl, neatceros, kādā sakarā, es biju Videnieka vārdā nosauktajā 77. vidusskolā, aprijis ecstasy. Es neatceros ne iemeslu, ne pasākumu. Līdzi bija Laura, bet ne mana Laura. Ļoti ticīga meitene, kura jau sen mainījusi vārdu. Bija vasara', ļoti karsti. Es esmu hard coded, bet es tuvu ģību, kā mani smacēja.

Grieķijas mūķene, kādreiz Laura, ir bijusi visos manos tripos, skaidrā. Nereāla meitene. Man ir lappusēm par viņu rakstīt. Jūs neviens, es apgalvoju, neesat tuvu pieredzei, ko izdzīvo Grieķijas Laura, kura vairs nav Laura. Protans, es arī esmu gadsimtus attālumā

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}