9.. Mar, 2026 | 08:40
Es pirmo reizi apčurājos. Pirmo, kopš nebiju zīdainis. Es jutos tādā komfortā, aizmucis no mājām. Visapkārt ir ziema, dziļi lauki. Esmu drošībā, laukos. Es tā ienīstu Rīgu. Tobrīd vēl to nesapratu. Es esmu šeit. Es negribēju, bet čurāju biksēs.
Nemīziet. 52 gados es vairs nečurāju biksēs. Tas bija pirms gadiem 5-iem. Bet to, kā es mazs bērns kautrējos, ka mani ielaiž radi pārnakšņot, izmisumā sniegā steberējošu bērnu, un es beidzot jūtos brīvi. Es kautrējos, ka čurāju biksēs, bet ir tik viegli.
Nemīziet. 52 gados es vairs nečurāju biksēs. Tas bija pirms gadiem 5-iem. Bet to, kā es mazs bērns kautrējos, ka mani ielaiž radi pārnakšņot, izmisumā sniegā steberējošu bērnu, un es beidzot jūtos brīvi. Es kautrējos, ka čurāju biksēs, bet ir tik viegli.