22.. Dec, 2025 | 23:43
[info]kochka:
Kā es meklēju Kati 15.02.19.
Pamostos un nevaru atrast minku. Saucu, meklēju pakšus pa visu māju, un nav jau tādas superslepenās vietas, kur var ielīst neatrodami. Un tad es iedomājos, ka vakar pucēju istabu, uz lodžijas bija sanestas paaugstinājumos mantas. "Viņa ir uzrāpusies un nolidojusi lejā. Noteikti izdzīvojusi arī no 8. stāva – true kaķim nokrītot uz mīkstas zemes lejā, tā ir vnk pretīga sasišanās." Es izskrēju ārā pirmo pārvilcis sev pāri, pusnakts drēbēs, puszābaks kājās. Ar lukturīti meklēju pagrabu lodziņos, jo noteikti ārprātā pārbijusies no šoka, noteikti klibo, knapi var paiet pēc trieciena.
Pasaule bija zilbaltā aukstumā, es izšķīdis kopā ar kūstošajiem lediem, kā ledainā ellē, pirmās dienas puses gaisma tev spīdzinoši elpo acīs. Visu tuvāko rajonu izskraidīju, spīdinot ar lukturīti pekles, skatoties arī zem katras noparkotās mašīnas, saucot viņu.
Es tīrot māju viņu biju ieslēdzis skapī, kur viņa melnu kažoku būdama, neredzami bija ielīdusi gulēt. Vēl ilgi tas sniegs kusa prātā, līdz spēju atsilt.
Viņa brīdināja, ka pēc 19 gadu kopdzīves, pēc mēneša mani pametīs pavisam, ciešot slimībā
Kā es meklēju Kati 15.02.19.
Pamostos un nevaru atrast minku. Saucu, meklēju pakšus pa visu māju, un nav jau tādas superslepenās vietas, kur var ielīst neatrodami. Un tad es iedomājos, ka vakar pucēju istabu, uz lodžijas bija sanestas paaugstinājumos mantas. "Viņa ir uzrāpusies un nolidojusi lejā. Noteikti izdzīvojusi arī no 8. stāva – true kaķim nokrītot uz mīkstas zemes lejā, tā ir vnk pretīga sasišanās." Es izskrēju ārā pirmo pārvilcis sev pāri, pusnakts drēbēs, puszābaks kājās. Ar lukturīti meklēju pagrabu lodziņos, jo noteikti ārprātā pārbijusies no šoka, noteikti klibo, knapi var paiet pēc trieciena.
Pasaule bija zilbaltā aukstumā, es izšķīdis kopā ar kūstošajiem lediem, kā ledainā ellē, pirmās dienas puses gaisma tev spīdzinoši elpo acīs. Visu tuvāko rajonu izskraidīju, spīdinot ar lukturīti pekles, skatoties arī zem katras noparkotās mašīnas, saucot viņu.
Es tīrot māju viņu biju ieslēdzis skapī, kur viņa melnu kažoku būdama, neredzami bija ielīdusi gulēt. Vēl ilgi tas sniegs kusa prātā, līdz spēju atsilt.
Viņa brīdināja, ka pēc 19 gadu kopdzīves, pēc mēneša mani pametīs pavisam, ciešot slimībā