20.. Dec, 2025 | 06:55
Nerakstīta, vai varbūt kādreiz rakstīta tīrākā mīlestība, ko nekad neiepazinu.
Tā skan caur /Dzeltenie pastnieki- kur mana mīlestība aiziet/
Es mācījos par Guntas naudu pie Reinberga studijā, zīmēt, gleznot, iestāties LMA.
Tur bija meitene, kura arī trenējās, raksturoja radio KNZ, ar visu savu izskatu, vaibu, kustībām.
Es neskatījos uz viņu. Mums skatieniem sastopoties bija pilnīgs crush. Es nekaunīgāks, tomēr reizēm sekundi paskatījos.
Tas bija vājprāts. Tā nebija iekāre. Tas bija kaut vai klusējot būt tuvumā, sajust vienam otru pilnīgā klusumā.
Viņai bija puisis, kurš maksā par studijām. Man bija Gunta, kura maksāja par manām studijām, un uz studijām es braucu ar viņas auto.
Es pamestu visu, bet viņa bija vēl kautrīgāka par mani, un abi ierobežoti esošajās attiecībās. Ļoti godīga meitene.
Viņa neiestājās LMA dēļ manis. Viņa nespēja turpināt studijas, jo acu kontakts studijās bija kas nereāls, un es pamanīju arī viņas underground KNZ svārciņus, ļoti negribot viņu traucēt, bet apbrīnojot.
Domāju, viņas puisis nojauta briesmas, un atrunāja viņu, lai sēž mājās, "nahui tev akadēmija".
Es redzēju viņu vēl vairākas reizes dzīvē, arī prosta stāvvietā, kur viņas džeks pamana, ka man Guntas klātbūtnē atkarās žoklis, un es redzu viņu pasažiera sēdeklī, viņas džekam pie stūres. Mēs abi ar meiteni sastingstam, skatoties viens uz otru. Džeks sen visu zina, un viegli savelk smaidu "viņa ir mana", un griež stūri tālāk.
Viss šis stāsts laikam ir vienīgā kodolreakcija dzīvē, kāda bijusi.
Mēs nepārmijām pat vienu vārdu studijās, viņa nerunāja gandrīz neko, bet uz mani vienkārši trūka elpas.
Tik idiotiskā dzīve.
Tā skan caur /Dzeltenie pastnieki- kur mana mīlestība aiziet/
Es mācījos par Guntas naudu pie Reinberga studijā, zīmēt, gleznot, iestāties LMA.
Tur bija meitene, kura arī trenējās, raksturoja radio KNZ, ar visu savu izskatu, vaibu, kustībām.
Es neskatījos uz viņu. Mums skatieniem sastopoties bija pilnīgs crush. Es nekaunīgāks, tomēr reizēm sekundi paskatījos.
Tas bija vājprāts. Tā nebija iekāre. Tas bija kaut vai klusējot būt tuvumā, sajust vienam otru pilnīgā klusumā.
Viņai bija puisis, kurš maksā par studijām. Man bija Gunta, kura maksāja par manām studijām, un uz studijām es braucu ar viņas auto.
Es pamestu visu, bet viņa bija vēl kautrīgāka par mani, un abi ierobežoti esošajās attiecībās. Ļoti godīga meitene.
Viņa neiestājās LMA dēļ manis. Viņa nespēja turpināt studijas, jo acu kontakts studijās bija kas nereāls, un es pamanīju arī viņas underground KNZ svārciņus, ļoti negribot viņu traucēt, bet apbrīnojot.
Domāju, viņas puisis nojauta briesmas, un atrunāja viņu, lai sēž mājās, "nahui tev akadēmija".
Es redzēju viņu vēl vairākas reizes dzīvē, arī prosta stāvvietā, kur viņas džeks pamana, ka man Guntas klātbūtnē atkarās žoklis, un es redzu viņu pasažiera sēdeklī, viņas džekam pie stūres. Mēs abi ar meiteni sastingstam, skatoties viens uz otru. Džeks sen visu zina, un viegli savelk smaidu "viņa ir mana", un griež stūri tālāk.
Viss šis stāsts laikam ir vienīgā kodolreakcija dzīvē, kāda bijusi.
Mēs nepārmijām pat vienu vārdu studijās, viņa nerunāja gandrīz neko, bet uz mani vienkārši trūka elpas.
Tik idiotiskā dzīve.