zivs -

Kinematogrāfiski, mēs iegājām pirmajā bārā, pēc stundām ārā, vnk sēžot uz betona, aukstā slapjā draņķī. Bārā siltums, komforts. Ieejam, kur apmekletāju nav. Uzreiz pie letes, un stāvam, runājam, laipni reģistrējušies ar personālu, ka esam šeit. Neko nepasūtam, jo neko nevajag, paši nezina, vai vajag, bet no problem pasūtīt. Runājam, kā filmās, kad visa pasaule jau ir kino. Es sāku vēlāk raustīties, jo meibi paņemam tējas, jo vajag sasildīties. Uzrunāju sievieti bārmeni. Tējas viņiem nav. Psc. Runājam tālāk pohujā pie bāra letes. "Meibi paņemam šņabi", jautāju Eiž. Viņš vispār neko. Kopumā nepilna pusstunda, un mūs raidīja ārā. Zivs ir pazīstams ar diršanos. Es sāku jautāt pa punktiem, argumentēt, kāpēc mūs liek ārā. Eiž noraidīja ar skatienu "ai, ejam prom"