9.. Dec, 2025 | 19:36

Šovakar atteicos dežūrēt.

Kur vēl tālāk. Tās koordinatores tiešām laikam domāja, ka esmu miris.
Neēst – Day 8. Es arī biju tur klāt, kad tika saimniekots ar vistu muguriņām.
Manā sapnī tas gan izskatījās citādāk. Aplēju muguriņas ar vārošu ūdeni, lai noņemtu atbaidošo smaku, pirms cept.
Uzmetu uz pannas visas, jo tik ļoti vajadzētu ko apēst, un pēc iespējas daudz. Pannā tas izskatījās tik drausmīgi, ka smaka pats mazākais sīkums – vnk dēmoniski vizuāļi – ribāji, kas skrien tev acīs kliegdami.
Stop, uguns nost, ribas no pannas miskastē. Rīkojos drudžaini ātri, dabūt prom no manām acīm, pirms esmu sācis šausmās kliegt.
Noskaņa, bet notikumi pilnīgi citi, gaiši, bija pirms 25 gadiem, kāpēc es vairs nevarēju ieēst gaļu.

Vnk nevajag pirkt atkritumēdienu, un tad vēl to pūdēt.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}