16.. Nov, 2025 | 04:41

Ja vienīgais cilvēks, kurš dzīvē izraisīja zemestrīci, vnk pirmo reizi ienākot manā istabā. Es savā ecstasy, viņa uz sēnēm, es dabūju bildi atpakaļ, un mans prāts kliedza "es gribu ar tevi bērnus, tūlīt". Es miru vēl gadus, kā es gribēju Ievu Kaulu, un mēs pavadījām vēl gadus kopā, pat braucām uz Igauniju, Guntas mazdā, ar iokasti. Tik labi pavadījām laiku. Bet es visus gadus miru. Tā mīlējis neesmu vēl nevienu. Pēc gadiem viņa pati piedāvāja iespēju, jo visu jau redzēja. Es biju viszemākajā punktā, pat aizgāju satikties. Bet pat šobrīd neesmu tik zemā punktā. Es kaunā gribēju sabrukt, un gāju mājās.

Un tad es satiku Lauru, piecpadsmit gadus vēlāk. Viņa ir tik ļoti Ievas Kaulas kopija. Varbūt ne vizuāli tik ļoti, bet mindstate.
Ar Lauru nenotrīcēja grīda, jo bijām uz asfalta pie JRT.

Laura zina, protams, ka ir kopija. Viņa sen jau to ir pārsniegusi. Pirmajā kustēšanās augšup lejup, es čukstēju, tu esi vēl skaistāka par Kaulu. Tas bija point, nemelots, no kura nav atgriešanās. Mēs vnk esam par vecu bērniem. Laura reāli piepildīja Ievas Kaulas dream, vai pat pārspēja. Tā nenotiek, Mīlestību nekad nevar salīdzināt, jo tā ir bezgalīga, bet Ieva vairs nav man, tas ir pilnīgi beidzies. Bet man nav Laura šeit, šobrīd. Lēts alkohols ir, tabaka, cik uziet

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}