8.. Okt, 2025 | 21:57

Nekad neesmu cīnijies ar sāncenšiem. Meitene izlemj ko viņai vajag. Un ja tas neesmu es, pilnīgi ok.
Ja ir kretīni, kā pirms gadiem Lauras slovāks, kas viņai sēdināja bateriju, tur nav problēmu aizbraukt puspālī, tā lai ir fizisks spēks vēl palicis, un izšķaidīt viņam muti ar priekšmetiem.
Es to apsolīju Laurai un Lauras tētim. Laura lūdza tā nedarīt, un sapratu – ja viņai to urlu šobrīd vajag, ok. Es nepanāku attiecības ar agresiju. Viņai bija vajadzīgs tas urla tobrīd.
Tas ir gone. Es atkal viņai esmu bruņinieks, viņa man – princese.

Piedodiet, es nemāku kauties, bet Dievs devis niknumu. Kā Mārtiņš darīja pāri maniem, es bez lokāliem instrumentiem, vnk psihodams metos viņam virsū, jaucot ar dūrēm pa purnu. Nekas tur nesanāca. Man. Nogāza mani zemē, bet es mentāli nevaru izturēt kropli klātbūtnē. kaut atskaldi mani, ko jau zināju iepriekš. Nepiekāva, apstājās.
To slovāku, mentāli vienu kapeiku, es esmu miljons, atpistu 100% mentāli, un nevarīgs, arī fiziski.

│Ҩ│ | knābt | Add to Memories


Comments {0}