18.. Sep, 2025 | 10:59
varu pateikt labāk.
Es atgriezos no Norvēģijas, mana brīnišķīgākā tripa dzīvē, un iesprūdu pie Guntas. Man vnk nebija, kur iet. Es jutos Latvijas pāķu aizdomības izkratīts. Atgriežoties, lidostā mani momentā savāca dienesti, jo pasē stamp par izraidīšanu. Pratināja kā lohu. Mans vienīgais noziegums bija, ka nācu Norvēģijas policijā ar lūgumu iedot darba licenci, nopelnīt ceļu, vai jebkā tikt mājās, uz Latviju. Stāstu zinošie zina, kāpēc tā. Es biju visu jackpot jau izņēmis.
Teksts nogurdina. ļoti ilgs sākums.
Es atgriezos no Norvēģijas, un par 34 santīmiem, kas man bija, 20 es iztērēju braucienam no lidostas līdz centram. zvanīju pie Guntas durvīm.
Stāsts attīstās šeit. Jo es bēgu uz citu valsti no Guntas un pastāvīgām ecstasy tabletēm (kas nav Guntas vaina).
Tālākais ir tik skaisti. Gunta nezina, kas tik vēlu vakarā, ver durvis, un fak, tuvu noģībst. Stipra sieviete, ātri attopas, un visā cieņā aicina iekšā. Fonā skan Mumy Troll, mūzika, ko uz drogām klausījāmies, viens no 4 prožektoriem istabā izdedzis, iedegta tikai viena puse, tātad ar bojāto, tikai viena lampa uz griestiem.
Viņa atgriezās kautrīgi blenzt kompī, un visā sirsnībā, vilināt vārdus no manis. Apostījām gaisu 5 min. Un es teicu, cool būtu kāds šnabs. Te es tiku uzreiz atpakaļ – es atgriezies, 10 minūtes, un paprasu naudu. Protams. Viss joprojām ir silti. Man ļoti vajag pēc tā mērkaķu pārlidojuma caur 2 valstīm (nebija tieša reisa uz LV), un saprašanas, ka esmu tur, no kā bēgu.
Stāsts turpinās. Nakts vidū nejauši ierodas Kārlis un vēl kāds. Tas lāčplēšielā ir norma. Es attīstīju to vietu līdz the kvartāla statusam. Tā bija pārtiju bedre.
Kārlis tāds "nu pisec. varēji vismaz piezvanīt", un sēžam draudzīgi manis būvētā dīvānā no Audi backseat. Kārļa kustības aicina mani iedot atvērtu plaukstu. Es joprojām rietumos, protu tikai sajūsmināties. Es iedodu. Un te notiek, kā nekad nenotiek. Vismaz Kārlis tā NEKAD nedarītu. Plaukstā ieripo ecstasy.
Te lustras un balkoni. Man pārādīja pāris stundās, ka viss no kā es bēgu, ir atpakaļ.
Tālāk ir vēl. Es pamodos pirmo dienu Latvijā, Guntas istabā. Gulēju uz grīdas, nekā kopā. Mēs esam labākie draugi, ne vairs mīlnieki.
Palūdzu pajumti, kamēr atrodu iespējas. Es biju quick, kādā nedēļā atradu.
Mēs abi trīcējām mierīgi par mīlēšanos, nekad nepieskārāmies.
Jau pagāja mēnesis. Man bija jau savas mājas, bet es nācu pie viņas, reizēm palikt pa nakti, joprojām nemīlējoties.
Blakusistabā dzīvoja Kārlis ar Ilzi. Viņi totāli kniebās. Es dzirdēju up and down with Ilzes elpu. Es kusu ārā no viņu orgasmiem aiz parasti plānām starp istabu durvīm. Es sapņoju par savu, esot blakus Guntai.
Soundtrack bija Mila Jovovich versija par Satellite of Love
https://www.youtube.com/watch?v=eGFJhEx
Tajā dziesmā ir viss par šūpošanos mīlēšanās ritmā
Es atgriezos no Norvēģijas, mana brīnišķīgākā tripa dzīvē, un iesprūdu pie Guntas. Man vnk nebija, kur iet. Es jutos Latvijas pāķu aizdomības izkratīts. Atgriežoties, lidostā mani momentā savāca dienesti, jo pasē stamp par izraidīšanu. Pratināja kā lohu. Mans vienīgais noziegums bija, ka nācu Norvēģijas policijā ar lūgumu iedot darba licenci, nopelnīt ceļu, vai jebkā tikt mājās, uz Latviju. Stāstu zinošie zina, kāpēc tā. Es biju visu jackpot jau izņēmis.
Teksts nogurdina. ļoti ilgs sākums.
Es atgriezos no Norvēģijas, un par 34 santīmiem, kas man bija, 20 es iztērēju braucienam no lidostas līdz centram. zvanīju pie Guntas durvīm.
Stāsts attīstās šeit. Jo es bēgu uz citu valsti no Guntas un pastāvīgām ecstasy tabletēm (kas nav Guntas vaina).
Tālākais ir tik skaisti. Gunta nezina, kas tik vēlu vakarā, ver durvis, un fak, tuvu noģībst. Stipra sieviete, ātri attopas, un visā cieņā aicina iekšā. Fonā skan Mumy Troll, mūzika, ko uz drogām klausījāmies, viens no 4 prožektoriem istabā izdedzis, iedegta tikai viena puse, tātad ar bojāto, tikai viena lampa uz griestiem.
Viņa atgriezās kautrīgi blenzt kompī, un visā sirsnībā, vilināt vārdus no manis. Apostījām gaisu 5 min. Un es teicu, cool būtu kāds šnabs. Te es tiku uzreiz atpakaļ – es atgriezies, 10 minūtes, un paprasu naudu. Protams. Viss joprojām ir silti. Man ļoti vajag pēc tā mērkaķu pārlidojuma caur 2 valstīm (nebija tieša reisa uz LV), un saprašanas, ka esmu tur, no kā bēgu.
Stāsts turpinās. Nakts vidū nejauši ierodas Kārlis un vēl kāds. Tas lāčplēšielā ir norma. Es attīstīju to vietu līdz the kvartāla statusam. Tā bija pārtiju bedre.
Kārlis tāds "nu pisec. varēji vismaz piezvanīt", un sēžam draudzīgi manis būvētā dīvānā no Audi backseat. Kārļa kustības aicina mani iedot atvērtu plaukstu. Es joprojām rietumos, protu tikai sajūsmināties. Es iedodu. Un te notiek, kā nekad nenotiek. Vismaz Kārlis tā NEKAD nedarītu. Plaukstā ieripo ecstasy.
Te lustras un balkoni. Man pārādīja pāris stundās, ka viss no kā es bēgu, ir atpakaļ.
Tālāk ir vēl. Es pamodos pirmo dienu Latvijā, Guntas istabā. Gulēju uz grīdas, nekā kopā. Mēs esam labākie draugi, ne vairs mīlnieki.
Palūdzu pajumti, kamēr atrodu iespējas. Es biju quick, kādā nedēļā atradu.
Mēs abi trīcējām mierīgi par mīlēšanos, nekad nepieskārāmies.
Jau pagāja mēnesis. Man bija jau savas mājas, bet es nācu pie viņas, reizēm palikt pa nakti, joprojām nemīlējoties.
Blakusistabā dzīvoja Kārlis ar Ilzi. Viņi totāli kniebās. Es dzirdēju up and down with Ilzes elpu. Es kusu ārā no viņu orgasmiem aiz parasti plānām starp istabu durvīm. Es sapņoju par savu, esot blakus Guntai.
Soundtrack bija Mila Jovovich versija par Satellite of Love
https://www.youtube.com/watch?v=eGFJhEx
Tajā dziesmā ir viss par šūpošanos mīlēšanās ritmā