8.. Aug, 2025 | 03:07
Mmm, es aizmirsu palielīties sev cibā, un galvenokārt vienam, kurš sapratīs. Tās ir mazas naudas – GTX 1080, un pat ne 1080Ti. Šobrīd tā ir ļoti veca karte, bet 2016 par to publika lauza mēbeles, un griež 2025 vidusmēru joprojām, ka maz neliekās. Dabūju neticami lēti – pa 80 eur, un izjāju visos testos – viss virs cerētā. Pārdeva žīdene. Domāju, ja būs fail, tas būs norm. Bet nē, ideāla karte. Es arī esmu žīds, bet arvien vairāk mācos neappist cilvēkus caur gribu.
Haha, man dators ir salikts 10 gadus atpakaļ. Tā nesaka, tas ir krieviski vai angliski. Latviski ir "pirms 10 gadiem". Atlasītas delikates, kas ietilpst budžetā, pastāvīgi kopts, hardware, software, likts klāt, videokartes, skaidrs, ram vēl, un tad ierubīju visus motherboard iespējamos 32Gb, ssd uz minimimālo 1Tb vismaz (es zinu tagad 2Tb izvēlās tikai nabadzīgi skolnieki), ierubīju hdd uz pirms septiņiem gadiem vēl pietiekamo 2Tb toshiba.
mēs ar kompi esam viens – mēs reāli mostāmies un ejam gulēt ar 20min nobīdi
p.s. man ir nepareiza izpratne par ebrejiem. ja man pārdeva karti, ne aci neparaustot pēc telefonsarunas, ka karte ir labā stāvoklī, tas nav ebreju stafs. tie, piedodiet, mapati, būtu balkāni, poļi, vai lietuvieši.
viens no maniem dažajiem ebreju draugiem man mēģināja un pārdeva mopēdu Rīga-22. teicams mopēds. tas nekas, ka es draugs – paprasīja tik, cik var max izspiest veiksmes gadījumā tirgū. es nopirku, bet prece bija ideāla, uz robežas pārmaksāta, bet to vērta. tā židi tirgojas, ne iesmērējot, bet apvijot ap pirkstu, tieši pārdodot labu "lupatiņu" par "pasakainu" cenu. mani nav easy – man tas skills ir asinīs. jau.
otrs: es maksāju par savu nepacietību. arī mopēda gadījumā.
precīzāks stāsts ir, kā es sarunāju avīzes sludinājumā, un atbraucu ar taxi, plkst 1:00, kaut kur random Imantā, iečekoju Ford Escort, vecu krāmu, bet varen sparīgu, un diviem čigāniem uz motora pārsega noskaitīju 500Ls, jau 1:30, kaut kur uz ceļa, laternas gaismā, un teicu "paldies. rīt pārrakstīsim". "ē, ē', aizved mājās". ok
Haha, man dators ir salikts 10 gadus atpakaļ. Tā nesaka, tas ir krieviski vai angliski. Latviski ir "pirms 10 gadiem". Atlasītas delikates, kas ietilpst budžetā, pastāvīgi kopts, hardware, software, likts klāt, videokartes, skaidrs, ram vēl, un tad ierubīju visus motherboard iespējamos 32Gb, ssd uz minimimālo 1Tb vismaz (es zinu tagad 2Tb izvēlās tikai nabadzīgi skolnieki), ierubīju hdd uz pirms septiņiem gadiem vēl pietiekamo 2Tb toshiba.
mēs ar kompi esam viens – mēs reāli mostāmies un ejam gulēt ar 20min nobīdi
p.s. man ir nepareiza izpratne par ebrejiem. ja man pārdeva karti, ne aci neparaustot pēc telefonsarunas, ka karte ir labā stāvoklī, tas nav ebreju stafs. tie, piedodiet, mapati, būtu balkāni, poļi, vai lietuvieši.
viens no maniem dažajiem ebreju draugiem man mēģināja un pārdeva mopēdu Rīga-22. teicams mopēds. tas nekas, ka es draugs – paprasīja tik, cik var max izspiest veiksmes gadījumā tirgū. es nopirku, bet prece bija ideāla, uz robežas pārmaksāta, bet to vērta. tā židi tirgojas, ne iesmērējot, bet apvijot ap pirkstu, tieši pārdodot labu "lupatiņu" par "pasakainu" cenu. mani nav easy – man tas skills ir asinīs. jau.
otrs: es maksāju par savu nepacietību. arī mopēda gadījumā.
precīzāks stāsts ir, kā es sarunāju avīzes sludinājumā, un atbraucu ar taxi, plkst 1:00, kaut kur random Imantā, iečekoju Ford Escort, vecu krāmu, bet varen sparīgu, un diviem čigāniem uz motora pārsega noskaitīju 500Ls, jau 1:30, kaut kur uz ceļa, laternas gaismā, un teicu "paldies. rīt pārrakstīsim". "ē, ē', aizved mājās". ok