28.. Jul, 2025 | 19:12
Sliktā pirdiena.
Bērns vakar atbrauca ciemoties. Tie ir dziļi pārmaiņu vēji, – vēl kāds manā istabā, un man jāspēj dalīt uzmanību vairāk nekā sev vienam. Ļoti pa gadiem atrasts.
Šodien bija jāiziet dienas gaismā jau pa dienu, jo psihiatrs klāt nebrauc. Nu vai arī atbrauks komanda, ja pietiekami spēsi pārliecināt, bet ne Baiba Līviņa, nopietni kungi ķiteļos.
Tā nu es steigšus sniedzos pēc pudelēm.
Un alkohols refused me. Es palūdzu bērnu pagaidīt, es eju uz tualeti, negraut bērna cerību reiz pabūt ar papu kopā, un nosēsties tualetē uz grīdas, pilnīgi skaidrā, izkrāmēt sev stafu apkārt.
Pilnīgi bez paģirām, jo nav dzerts, uz svaigu body, tīru šņabi es vēmu izlietnē. Nevari norīt pat 20g. Finālā slapstījāmies pa parkiem, un es redzēju bērna garastāvokli krītam, man pamazām sākot reibt.
Aizbrauca mājās, jo es atteicos no dienas plāna, staigāt kilometriem. Important:
Dēļ resnā vēdera man jau 200m ir elpa lupatās, pieskaiti karstumu un garās piedurknes kuras jāvalkā lai cilvēki nenobītos no blakšu kodumu tīkla.
Viss chill – sazvanīju Guntu – brauc mūs savākt!, pilna cena. Viņa laiku jau strādā par taxi, atbrauca, es viņai samaksāju kā taxi, un viņa salika visus pa plaktiņiem, un bērns noskumis, ka atkal nekāda kontakta ar "tēvu" (kas manā izpildījumā ir parodija par tēvu), aizbrauca mājās.
Bet nu jāiet atkal ārā – viss ledusskapis ir izslaucīts. Ne tikai dzert bet arī ēst.
UPD. Enormāli resnais vēders sāk kļūt par problēmu, tādu, ko jādomā pārvarēt pirms Laura vai liktenis tuvumā. Tas reāli sāk traucēt dzīvot, ne mazāk kā alko.
Es vairs nevaru:
* uzvilkt zeķes, skini džinsas bez tusnīšanas, un brīžam padošanās atkrītot matracī atvilkt elpu;
* kedas aiziet = 1 operācija per elpa. 1 kedai tās ir 3 atsevišķi ievilktas elpas
* kāju nagus apgriezt aizmirstiet. izdaru, bet tā tad ir tibeta
* noejamais attālums bez stresa = 1/8 no pāris gadus senāk
Bērns vakar atbrauca ciemoties. Tie ir dziļi pārmaiņu vēji, – vēl kāds manā istabā, un man jāspēj dalīt uzmanību vairāk nekā sev vienam. Ļoti pa gadiem atrasts.
Šodien bija jāiziet dienas gaismā jau pa dienu, jo psihiatrs klāt nebrauc. Nu vai arī atbrauks komanda, ja pietiekami spēsi pārliecināt, bet ne Baiba Līviņa, nopietni kungi ķiteļos.
Tā nu es steigšus sniedzos pēc pudelēm.
Un alkohols refused me. Es palūdzu bērnu pagaidīt, es eju uz tualeti, negraut bērna cerību reiz pabūt ar papu kopā, un nosēsties tualetē uz grīdas, pilnīgi skaidrā, izkrāmēt sev stafu apkārt.
Pilnīgi bez paģirām, jo nav dzerts, uz svaigu body, tīru šņabi es vēmu izlietnē. Nevari norīt pat 20g. Finālā slapstījāmies pa parkiem, un es redzēju bērna garastāvokli krītam, man pamazām sākot reibt.
Aizbrauca mājās, jo es atteicos no dienas plāna, staigāt kilometriem. Important:
Dēļ resnā vēdera man jau 200m ir elpa lupatās, pieskaiti karstumu un garās piedurknes kuras jāvalkā lai cilvēki nenobītos no blakšu kodumu tīkla.
Viss chill – sazvanīju Guntu – brauc mūs savākt!, pilna cena. Viņa laiku jau strādā par taxi, atbrauca, es viņai samaksāju kā taxi, un viņa salika visus pa plaktiņiem, un bērns noskumis, ka atkal nekāda kontakta ar "tēvu" (kas manā izpildījumā ir parodija par tēvu), aizbrauca mājās.
Bet nu jāiet atkal ārā – viss ledusskapis ir izslaucīts. Ne tikai dzert bet arī ēst.
UPD. Enormāli resnais vēders sāk kļūt par problēmu, tādu, ko jādomā pārvarēt pirms Laura vai liktenis tuvumā. Tas reāli sāk traucēt dzīvot, ne mazāk kā alko.
Es vairs nevaru:
* uzvilkt zeķes, skini džinsas bez tusnīšanas, un brīžam padošanās atkrītot matracī atvilkt elpu;
* kedas aiziet = 1 operācija per elpa. 1 kedai tās ir 3 atsevišķi ievilktas elpas
* kāju nagus apgriezt aizmirstiet. izdaru, bet tā tad ir tibeta
* noejamais attālums bez stresa = 1/8 no pāris gadus senāk