zivs -

miilucibu, cik tur, reiz bija pačotīgs džeks, un es respektā pret viņu, ņēmu vērā viņa attieksmi.
cringā nav sagājis, bet kā prātu izpilinājis dzērājs, kurš pie šņabenes visus lād. skumi. ne no sirds, bet stulbi, ka tā notiek.

man tikai lokāli neiet diez ko labi. prognozēju divus ticamākos debīlisma šīvakara atrisinājumus. viens – jau izdzer tik, ka iepublicē darbu-mistiku, jo tev ir po*ui, ka novemties vari, ka atrisinājums izskatās pat nepienāks, vai pēc koktēļiem ir tāds po*ui, ka atrodi veidu kā izglābt debīlāko, ko esmu iesācis. kompjūterzīmējumu bez satura, idejas, vēstījuma, kas paņēmis visas brīvdienas, muļļājot turp šurp, jo tas ir tas, ko man nebūtu jādara pat prieka pēc.
bērni, neņemiet amfetamīnu tik reti, cik es. nu, reizi mēnesī ir ok, bet ne retāk. vienmēr, amigos, faktiski vienmēr tās iespējas pēc pusgada spārno, ka tu apstrādā visu nakti matu attēlu, un ejot uz virtuvi ir laiks padomāt. "Nahui, tik ugly ideja, es to pat negribu iedomāties tur pielietot." Un 4-5 stundas knibināji milimetrus pamatīgā ātrumā. Tu skaties, uz lētāko izstrādājumu ekrānā, kā šobrīd, ka tas ir uz robežas, ka milzīgas fortūnas gadījumā tas var būt wtf, ir tik slikti, ka jau patiešām smieklīgi.

Ai nu pofig, jāizguļās, un jāpaņem nākamnedēļ vēlreiz, mierīgāk. Nebūs kā jūrniekam, kurš izplēš ar pimpi maukai zeķubikses, un atvainojas, jo "nezinājis, ka nevainīga"