Re: Daugavpils
2.. Feb, 2025 | 07:59
cibiņš ≡: disel
Paldies par poētismu;) Sieva mani jau 40 gadus zāģē par manu naivumu, liriskumu un sapņiem. Protams, jaunībā laidos piedzīvojumos daudz nedomājot par detaļām un beigām. Tagad, savukārt, komforta nepieciešamība stipri ierobežo pat sapņus. Bet labākais, kas ar mani ir noticis un devis gandarījumu ir trakās idejas, kur sākumā nekas labs nebija gaidāms.
Es bērnībā biju zaglīgs. Nezinu,kā tas sākās. Varbūt tādeļ, ka bij` škrobe, jo vasarā lauku darbos nopelnītais bija jāliek ģimenes budžetā. Vecāki zināja cik esmu nopelnījis, neko paturēt nevarēju. Ričāga man nebija līdz 14 gadu vecumam. Daudz vēlāk kļuvu par uzņēmēju. Par vienu naudiņu nopērc, par trijām pārdod. No atlikušajiem 2% kaut kā dzīvoju. Tā pati bezkaunība un melīgums. Kaut ko nočiept ir vēlme vēl joprojām, tikai attur bailes sēdet ķurķī un dzīves laikā iegūtā empātija, sapartne, ka tā kādam nodarīšu sāpīgi.
Es bērnībā biju zaglīgs. Nezinu,kā tas sākās. Varbūt tādeļ, ka bij` škrobe, jo vasarā lauku darbos nopelnītais bija jāliek ģimenes budžetā. Vecāki zināja cik esmu nopelnījis, neko paturēt nevarēju. Ričāga man nebija līdz 14 gadu vecumam. Daudz vēlāk kļuvu par uzņēmēju. Par vienu naudiņu nopērc, par trijām pārdod. No atlikušajiem 2% kaut kā dzīvoju. Tā pati bezkaunība un melīgums. Kaut ko nočiept ir vēlme vēl joprojām, tikai attur bailes sēdet ķurķī un dzīves laikā iegūtā empātija, sapartne, ka tā kādam nodarīšu sāpīgi.